Parlaments atbalsta plašu precizējumu veikšanu Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā (1)

Likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka tā izstrāde balstīta uz Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF rekomendācijām, paredzot, ka valstīm ir jāievieš efektīva sistēma cīņai ar naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos.

Ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti norādīts uz vairākiem būtiskiem trūkumiem tiesiskajā regulējumā sankciju jomā, kurus nepieciešams nekavējoties uzlabot, argumentēts likumprojekta anotācijā.

Likumā precizēta termina "kompetentā institūcija" definīcija, nosakot, ka par kompetento institūciju var būt ne tikai publiskas personas institūcija, bet arī cita institūcija. Šāds grozījums ļauj papildināt kompetento institūciju loku ar, piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

Tāpat likumu iecerēts papildināt ar termina "patiesais labuma guvējs" definīciju, atsaucoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Likumā tiks precizēts subjektu loks, uzsverot, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā, uzliekot likuma subjektiem pienākumu ievērot un izpildīt sankciju režīmus. Līdzšinējais regulējums, kas bija attiecināms uz fiziskām un juridiskām personām, no subjektu loka izslēdza personu apvienības bez juridiskās personas statusa, piemēram, personālsabiedrības.

Tāpat likumā plānots paredzēt iespēju Latvijai, nenosakot nacionālās sankcijas, proponēt jeb ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu. Līdz šim Latvija šādu ierosināšanu varēja veikt tikai pēc tam, ja saskaņā ar likumu Ministru kabinets ir noteicis nacionālās sankcijas.

Līdzšinējo regulējumu iecerēts arī papildināt ar nosacījumu, ka ANO noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas ir tieši piemērojamas Latvijā, definējot šo sankciju informācijas izplatīšanu no ANO līdz kompetentajām institūcijām un plašākai sabiedrībai.

Likumā arī veikti precizējumi, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu iesaldēšanu gadījumā, ja tās rīcībā ir fakti, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka rīcībā esošie līdzekļi nepārprotami pieder sankciju subjektam.

Likumā paredzēti arī pārejas noteikumi, nosakot, ka minētie grozījumi attiecībā uz sankciju piemērošanu publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā nebūs attiecināmi uz tiem iepirkumiem vai to procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms jauno izmaiņu stāšanās spēkā.

TVNET jau ziņoja, ka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Šā gada februārī Ministru Prezidents Krišjānis Kariņš (JV) parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību. Rīkojumu projekti paredz ne tikai stiprināt banku uzraudzību, bet arī izslēgt no finanšu sektora bankas, kas necīnās ar finanšu noziegumiem.