Pirmajā raidījuma «Pasaule kabatā» sērijā TVNET studijā ciemojās žurnāla “Ir” komentētājs Pauls Raudseps. Diskusijas laikā tika apspriesti temati par Igaunijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē, situāciju Kazahstānā pēc prezidenta Nursultana Nazarbajeva aiziešanas un konstitucionālo krīzi Moldovā.
01:35 - Igaunijas ievēlēšana ANO Drošības padomē
15:42 - Situācija Moldovas Republikā
27:12 - Kazahstāna pēc Nursultana Nazarbajeva
Diskusijas laikā Pauls Raudseps piekrita, ka pašreizējā situācija Moldovā, kurā vienu no konfliktējošajām pusēm atbalsta gan prokremliskie, gan arī proeiropeiskie spēki, ir ļoti neparasta. «Tas varētu būt arī nebijis gadījums,» saka komentētājs.
Viņaprāt, tas atspoguļojot to, cik lielā mērā abām pusēm (arī iesaistītajām partijām) nepatīk bēdīgi slavenais oligarhs Vlads Plahotņuks, kurš, pēc visa spriežot, ir ieguvis milzīgu varu, balstoties uz ļoti neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļiem. «Viņam pieder banka, viņam pieder ļoti daudzi mediji. Te ir klasiskais oligarha komplekts ar politisko varu, mediju varu, finanšu varu, neskaidriem līdzekļiem, pārmetumiem korupcijā un visādos noziegumos,» norāda Raudseps.
«Viņš acīmredzot spēlē tikai uz sevi, un viņu interesē tikai savas intereses. Viņš nav pieslējies nedz vienai, nedz otrai pusei. Tās abas acīmredzot grib no viņa atbrīvoties,» pauž komentētājs.
Turklāt Plahotņuks izceļoties ar to, ka viņš nav tik viltīgs kā citu postpadomju valstu oligarhi. «Viņi vismaz tik atklāti nenostājas pret abām pusēm un tās abas nenokaitina. Lai gan, cik var spriest pēc tā, ko var lasīt par Plahotņuku, viņš kaut kādā mērā ir centies ar dažiem saviem gājieniem pietuvoties Trampam. Piemēram, tas pats premjerministrs (Plahotņukam draudzīgais Pāvels Filips) pēc Trampa paziņojuma par vēstniecības pārcelšanu uz Jeruzālemi bija pieņēmis līdzīgi lēmumu,» norāda Raudseps.
Viņš norāda, ka, iespējams, Plahotņuks cer uz ASV iesaisti, taču diez vai Vašingtona to darītu.
Lai detalizētāk noskaidrotu par to, kas pagaidām notiek Moldovā un Kazahstānā, kā arī ielūkotos Latvijas izredzēs tikt ievēlētai ANO Drošības padomē, skaties raidījuma ierakstu šā raksta sākumā.
Raidījuma sižetu izklāsts:
Situācija Moldovas Republikā
Pēdējās dienās ir novērojams saspīlējums mazajā, taču stratēģiski svarīgajā Moldovas Republikā.
Tur ir izveidojušās divas valdības, kuras viena otru neatzīst. Vienu no tām vada proeiropeiski noskaņotā politiķe Maija Sandu, bet otru oligarha Vlada Plahotņuka sabiedrotais Pāvels Filips.
Lai gan vardarbība starp abām pusēm izcēlusies nav, tomēr atsevišķi analītiķi norādījuši, ka situācija varētu mainīties tad, ja neviena no tām nepiekāpsies.
Kā Moldova līdz kam tādam nonāca?
Krīzes saknes slēpjas jau februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās, pēc kurām ilgi nebija iespējams izveidot valdību.
Bija paredzēts, ka 7. jūnijs būs galīgais valdības izveides termiņš, pēc kura prezidents izsludinās jaunas vēlēšanas.
Tomēr pagājušajā nedēļas nogalē notika kas negaidīts. Prokremliskie un proeiropeiskie spēki savā starpā vienojās par valdības izveidi, lai izslēgtu no varas šo pašu oligarhu – Plahotņuku.
Tomēr valdība tika izveidota jau pēc tam, kad bija pagājis tās izveides termiņš un tika apturētas prezidenta Igora Dodona pilnvaras.
Viņa vietā kā prezidenta pienākumu izpildītājs nozīmēts jau iepriekš minētais Pāvels Filips.
Viņš arī pieņēma lēmumu par jaunu vēlēšanu izsludināšanu.
Konstitucionālā tiesa, kurā Plahotņukam ir liela ietekme, uzskata, ka oficiālais valdības vadītājs vēl arvien ir iepriekšējais premjers. Šis pats – Pāvels Filips.
Kur gan traucas Moldova? Ko mēs varētu sagaidīt no tās nākotnē?
Kazahstāna pēc Nursultana Nazarbajeva
Svētdien, 9. jūnijā, Kazahstānā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidenta pienākumu izpildītājs Kasims Žomarts Tokajevs.
Tokajeva nākšana pie varas iezīmē veselas politiskas ēras beigas Kazahstānā.
Šo ēru apzīmē viens cilvēks – Nursultans Nazarbajevs, kurš pie varas atradās jau kopš 1991. gada – respektīvi, kopš Kazahstānas neatkarības pasludināšanas.
Tiesa, pats Nazarbajevs no politikas īsti nav aizgājis. Viņš palicis Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas «Nur Otan» vadītāja amatā.
Analītiķi arī norāda, ka īstenībā Tokajevs ir tikai Nazarbajeva ieliktenis, un viņš pats ir atzinis, ka svarīgākajos lēmumos ar Nazarbajevu konsultējas.
Tomēr tas nav traucējis ielās iziet protestētājiem, un ir jau tikušas aizturētas vairāk nekā 500 personas.
Tās uzsver, ka vēlēšanas bija sarīkotas tikai fasādei un Tokajeva uzvara jau tāpat bija skaidra.
Rodas jautājums – vai Kazahstānas jaunais prezidents tā arī neatnesīs nekādas pārmaiņas? Ja tā, tad ko mums sola Tokajeva ēra?
Igaunijas ievēlēšana ANO Drošības padomē
Piektdien, 7. jūnijā, mūsu ziemeļu kaimiņš Igaunija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti.
Minētajā ietekmīgajā institūcijā tiek pārstāvētas 15 valstis – piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām un desmit nepastāvīgās, kuras katru gadu tiek pārvēlētas.
Drošības padome ir atbildīga par miera un drošības uzturēšanu pasaulē, un dalība tajā tiek uzskatīta par ko ļoti prestižu. Kāpēc tā?
Tāpēc, ka nepastāvīgās locekles statuss sniedz lielākas iespējas lobēt interesējošus lēmumus vienā no pasaules svarīgākajām starptautiskajām organizācijām un arī veicināt starptautisko atpazīstamību.
Jāatgādina, ka Latvija cer tikt ievēlēta 2025. gadā un jau nopietni strādājam pie šā mērķa sasniegšanas.
Nepastāvīgā locekle jau iepriekš ir bijusi Lietuva, un esam palikusi pēdējā Baltijas valsts bez šī lielā goda. Vai arī mums uzsmaidīs veiksme? Ko darīt, lai palielinātu mūsu ievēlēšanas iespējas?
