VARAM atzīst Valsts kontroles pārmetumus par nepilnībām IKT jomā, solot turpināt darbu pie to novēršanas

Kā norādīja ministrijā, VK konstatējumi par to, ka vairākās no pārbaudītajām institūcijām esošā pārvaldības sistēma vēl arvien nav nodrošinājusi valsts pārvaldes rīcībā esošās infrastruktūras maksimāli efektīvu izmantošanu, piemēram, nepamatoti aizkavējot serveru iekārtu pārcelšanu uz nozaru rīcībā jau esošām datu centru telpām, ir būtiski un savlaicīgi.

"Tie ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz institūcijām, kuras ir īstenojušas un turpina īstenot IKT centralizācijas un optimizācijas darbības, tam piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu," skaidro VARAM.

Vienlaikus ministrijā pauž, ka VK ziņojums apliecina VARAM sāktās valsts IKT centralizācijas politikas nepieciešamību un aktualitāti. "Ziņojums atspoguļo līdz šim ieliktos būtiskos pamatus valsts IKT saimniecības sakārtošanā, kas no pilnībā decentralizētas pieejas tiek virzīts uz pakāpenisku valsts pārvaldes IKT centralizāciju," uzskata VARAM.

Jau šobrīd VARAM esot veikusi būtiskas darbības valsts pārvaldes IKT centralizācijas nodrošināšanai. Proti, ir nodefinēts vienotā datu centra princips un sākta tā ieviešana, izveidota IKT pārvaldības organizācija un IKT padome, kas koordinē valsts IKT attīstību, kā arī ir izveidota vienota IKT arhitektūra un struktūrfondu finansēto IKT projektu uzraudzība.

VARAM izstrādājusi darbus arī VK ziņojumā identificēto problēmu turpmākai risināšanai. Proti, tiek veidoti risinājumi vienotai valsts IKT resursu un pakalpojumu uzskaitei, kas dos iespēju pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus par turpmāko valsts pārvaldē esošo IKT resursu centralizāciju.

Tāpat, sadarbībā ar Saeimas deputātiem, šobrīd tiekot izstrādāti principi potenciālo valsts pārvaldes IKT kompetenču centru izveidošanai, kas specializēsies noteiktu IKT risinājumu un pakalpojumu nodrošināšanai visām valsts iestādēm.

"Līdz ar to VARAM ir definējusi un savas kompetences ietvaros jau īsteno politiku, kam ir jānoved pie valsts pārvaldes īpašumā esošu IKT resursu konsolidācijas un optimizācijas, pārejot uz koplietošanas platformu un augstākas pievienotās vērtības koplietošanas pakalpojumu un ārpakalpojumu izmantošanu," pauž ministrijā.

Atzīstot revīzijas konstatējumu nozīmīgumu, vienlaikus VARAM uzsver, ka, skatot valsts IKT pārvaldības jautājumus plašākā tvērumā, lai tā būtu pārdomāta un izmaksu efektīva, ir jārēķinās, ka valsts IKT resursu un risinājumu centralizācijai ir jānotiek plānveidīgi, ņemot vērā IKT dzīves ciklu.

Proti, VARAM uzskata, ka stratēģiski plānojot valsts pārvaldes IKT attīstību, ir sabalansēti jāņem vērā gan esošās tehniskās infrastruktūras izmantošanas iespēju, gan tehnoloģiju un pakalpojumu attīstību, gan valsts pārvaldei reāli pieejamo IKT ekspertīzes un pārvaldības kompetenču un kapacitāšu aspekti.

Papildus, IKT resursu optimizācijas sekmīgai īstenošanai kritisks ir IKT profesionāļu un kompetences līmenis resoros, norāda ministrijā.

VARAM ieskatā, VK revīzijas ieteikumi ir saprotami, praktiski īstenojami un nav pretrunā ar VARAM jau ieplānotajām aktivitātēm valsts IKT pārvaldības normatīvā regulējuma attīstības un politikas plānošanas aktivitātēm.

Kā ziņots, valsts pārraudzībā esošā IKT infrastruktūra netiek pārvaldīta pietiekami efektīvi, turklāt šajā jomā trūkst skaidras un vienotas politikas, lietderības revīzijā konstatējusi VK.

Tāpat revīzijā konstatēts, ka valsts pārraudzībā esošās IKT infrastruktūras fiziskā drošība ir atstāta novārtā.

Revīzijā tika pētīts, vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu.

Konstatēts, ka IKT saimniecības uzturēšana valstij 2018.gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, un izdevumi turpina pieaugt. Revidenti norādījuši, ka IKT infrastruktūra ir milzīga un sadrumstalota, bet tiek pārvaldīta neefektīvi.