Beļģija no kurdu kontrolētām nometnēm Sīrijā nogādās dzimtenē sešus bāreņus, kuru vecāki džihādisti ir gājuši bojā, ceturtdien paziņoja Beļģijas finanšu ministrs Aleksandrs Dekrū.
"Tie ir mūsu valstī dzimuši bērni, kuriem vairs nav vecāku," ministrs par valdības lēmumu paziņoja sabiedriskajai radiostacijai VRT.
Beļģija ir viena no vairākām Eiropas valstīm, kurām jāsaskaras ar dilemmu, kā rīkoties attiecībā uz saviem pilsoņiem, kas atrodas Sīrijā pēc džihādistu grupējuma "Islāma valsts" sakaušanas.
Daļa ir atturīgas uzņemt sagūstītos ekstrēmistu kaujiniekus, bet lēmumi par bērnu un džihādistu sievu, kas nav piedalījušās kaujās, uzņemšanu Rietumvalstu varasiestādēm ir grūtāki.
Trešdien Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rendērs paziņoja, ka valsts ir parakstījusi vienošanos, kas ļauj tiem, kas atgriežas dzimtenē, doties caur Irākas autonomo Kurdistānas reģionu.
Liela daļa "Islāma valsts" kaujinieku un viņu ģimenes locekļu, kas tika sagūstīti pēc tā dēvētā kalifāta sabrukuma, tiek turēti Sīrijā kurdu veidotās nometnēs.
Dekrū sacīja, ka četri no sešiem bērniem ir vecāki par desmit gadiem, bet neviens netiek turēts aizdomās.
"Šie bērni bija vieni nometnēs, viņiem nav atbalsta. Nav jautājumu par vecāku, kas izvēlējās pievienoties teroristu grupējumiem, uzņemšanu atpakaļ," klāstīja ministrs, uzsverot, ka "šiem bērniem izvēles nebija".
Beļģijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Alholas, Rodžas un Ainisas nometnēs Sīrijā atrodas 50-60 beļģu bērnu, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
Beļģijā ir viens no Eiropā lielākajiem iedzīvotāju īpatsvariem, kas devās uz kaujām Sīrijā.
Varasiestādes lēš, ka no valsts, kurā ir 11 miljoni iedzīvotāju, kopš 2012.gada karot uz džihādistu kontrolētām teritorijām devušies 400 pieaugušo, bet pagājušā gada nogalē 150 cilvēki joprojām tika uzskatīti par "aktīviem un uz vietas".