Ārsts Īvs de Lohts veic eitanāziju Beļģijā - vienā no pavisam retajām valstīm, kurās tas atļauts. Viņš gandrīz katru dienu saņem pa kādam pieteikumam, taču personīgu un emocionālu apsvērumu dēļ piekrīt veikt ne vairāk kā vienu procedūru mēnesī, raksta raidorganizācija BBC.
Aktīvā eitanāzija, ko izpilda mediķis, Beļģijā tika legalizēta 2002.gadā. Pagājušogad Beļģijā dzīvi šādā veidā beidza 2357 pacienti jeb vidēji seši cilvēki dienā.
Eitanāzija tiek veikta, mediķim injicējot pacientam nāvējošu medikamentu kokteili. Tiek izvērtēts, vai pacients cieš un vai viņa slimība ir neārstējama, bez cerībām uz atveseļošanos.
Beļģijā de Lohta nodarbošanās ir atļauta, bet daudzās citās valstīs viņu varētu tiesāt par slepkavību un piespriest mūža ieslodzījumu.
"Tā ir svarīga darbība, bet arī sarežģīta, un tai ir milzīgs emocionālais iespaids," savas sajūtas apraksta de Lohts.
"Es to nesaucu par pacienta nogalināšanu. Es saīsinu viņa agoniju un ciešanas. Es sniedzu pēdējo aprūpi, bet nejūtos tā, it kā nogalinātu pacientu."
De Lohts veicis eitanāziju vairāk nekā 100 cilvēkiem.
Pēdējos gados viņš vairāku pacientu stāstus apkopojis piezīmju grāmatiņā. Aprakstīto pacientu vidū ir kāda sieviete ar amiotrofo laterālo sklerozi (ALS), kura ar viņu komunicēja ar datorprogrammas palīdzību - koncentrējot skatienu uz alfabētu ekrānā, viņa pa burtam izveidoja teikumu: "Paldies, ka atvieglojāt mani, esmu nogurusi."
De Lohts atzīst, ka noraidīt smagi slimu pacientu lūgumus esot grūti.
Viņš norāda, ka atteiktos, ja eitanāziju viņam lūgtu izdarīt tuvi draugi vai ģimenes locekļi.
