Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš neuzskata par nepieciešamu atkāpties, pastāstīja Kļaviņš.
Iepriekš žurnālistiem Kļaviņš norādīja - ja pierādīsies, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, interpretējot LU rektora vēlēšanu rezultātu, viņš atkāpsies no Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata.
"Ņemot vērā, ka rektors Indriķis Muižnieks pats lūdza Satversmes sapulces balsojumu par viņa ievēlēšanu rektora amatā uz nākošo pilnvaru termiņu, jautājums par vienas vai otras interpretācijas pareizību vai kļūdainumu, kā ceļš uz "nekurieni" un strīdu, tika noņemts no dienas kārtības," skaidroja Kļaviņš.
Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē 24.maijā augstskolas rektora amatā ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja otru kandidātu - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.
Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.
Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.
Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz 6.jūnijā tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.
Kļaviņš nesaskatīja nepieciešamību rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas, norādot, ka sasaukt Satversmes sapulci, lai rīkotu atkārtotas rektora vēlēšanas, var gadījumos, kad notikušas kādas prettiesiskas darbības, piemēram, kļūda balsu skaitīšanā vai citas. Šī iemesla dēļ Kļaviņš uzskatīja, ka iespēja organizēt jaunas vēlēšanas nepastāv.