Puntulis uzlabojumus kultūrizglītībā ir izvirzījis par vienu no sava darba prioritātēm. Lūgts konkretizēt ieceres, Puntulis skaidroja, ka mūzikas un mākslas skolām aiziet aptuveni trešdaļa no Kultūras ministrijas budžeta, un viņš uzskata, ka šo naudu varētu izlietot jēgpilnāk.

Politiķis atzīmēja, ka, piemēram, mākslu skolās skolotāju algas nav sasaistītas ar mācību darba sasniegumiem. Tāpat viņš par nepareizu uzskata situāciju, ka šajās skolās nonākot arī bērni pavisam bez mākslinieciskām dotībām, turklāt neesot mērķtiecīga sadales mehānisma pa dažādām instrumentu apguves grupām, kā rezultātā vēlāk visas valsts mērogā trūkstot atsevišķu mūzikas instrumentu speciālistu.

Taujāts, vai minētais nozīmē, ka viņš kultūrizglītību grib padarīt elitārāku un virzīties prom no masveidības, Puntulis atzina, ka šis ir visai strīdīgs jautājums un par to vēl nozarē gaidāmas debates.

Puntulis vēlreiz uzsvēra, ka par darba pirmo prioritāti ir izvirzījis panākt vidējās algas nozarē celšanu, kur cer uz savas partijas atbalstu. Tostarp viņš vēlas panākt būtiskus uzlabojumus profesionālās mākslas darbinieku atalgojumā. Tāpat ministrs vēloties virzīt uz priekšu kultūras centru likumu.

Runājot par akustiskās koncertzāles celtniecības plāniem, Puntulis uzsvēra, ka tādai ir jābūt, taču viņš vēl neesot gatavs konkretizēt savu viedokli, kur un kādu to būvēt. Es to nesaredzu tikai kā elitāru būvi, bet gan tai ir jābūt pieejamai visai nācijai, piebilda topošais ministrs.