Zemei tuvojas meteorītu plūsma, kas pirms 100 gadiem iznīcināja mežu Krievijā

Vieta, kur Tunguskā 1908. gadā nogāzās meteorīti.

FOTO: Wikimedia Commons

Pēdējā Taurīdas meteoru plūsmā, kas norisinājās pirms 100 gadiem, tika nogāzti 80 miljoni koku. Lai arī tas, par laimi, norisinājās Sibīrijas vidienē, tomēr zinātnieki tagad ir nobažījušies, ka mums tuvojas kaut kas līdzīgs.

1908. gadā meteorītu plūsma, kas dēvēta par Taurīdas meteorītu plūsmu, ielauzās Zemes atmosfērā un pamatīgi sapostīja Tunguskas taigu Sibīrijā. Sprādziens bija tik spēcīgs, ka nolīdzināti līdz ar zemi tika 80 miljoni koku aptuveni 800 kvadrātjūdžu lielā teritorijā.

Zinātnieki uzskata, ka Tunguskas fenomenam līdzīgi notikumi, iespējams, norisinās katrus 1000 gadus, tomēr jaunā pētījumā Kanādas universitātes zinātnieki izsprieduši pretēji.

FOTO: Wikimedia Commons

Kā vēstīts ziņu izdevumā “CBS News”, Zeme regulāri saskaras ar Taurīdas meteorītu plūsmām un, kad tā notiek, uz Zemes norisinās tā saucamais meteorītu lietus.

Tādi Zemei tuvi objekti kā komētas, meteori un asteroīdi potenciāli var radīt ļoti lielus postījumus, saduroties ar Zemi. Lai arī liela daļa ekspertu neuzskata, ka Taurīdas meteorītu plūsmas ir liels drauds Zemei, daži tomēr ir citās domās.

Kad mūsu planēta “peld” cauri Taurīdas meteorītu plūsmai, kā tas notika 1908. gadā, tā nonāk tuvā saskarē ar Enkes komētas atstātajām daļiņām, kas savienojas mākoņos un milzīgā ātrumā ielido Zemes atmosfērā. Komētas putekļiem atmosfērā sadegot, pār zemi nolīst meteorītu lietus, kas parasti ir salīdzinoši vājš. Tiesa, tā spēks ir mainīgs, to nav iespējams precīzi paredzēt.

Jau šajā vasarā Zeme Taurīdas meteorītu plūsmas centram pietuvosies aptuveni 30 miljonu kilometru attālumā, kas kopš 1975. gada ir tuvākais.

Par laimi, tas arī ļaus astronomiem labāk izpētīt Taurīdas meteorītu plūsmu un aplēst potenciālos nākotnes riskus.

Uz augšu