Siers, šašliks un dārzeņi jeb ko latvieši liks galdā Jāņos?

Lai svētki būtu izdevušies, līdzās iekurtam ugunskuram un sagatavotam svētku mielastam divām trešdaļām svinētāju svarīgi ir arī izpušķot savu māju vai svētku vietu, kā arī lustēties, dziedot līgodziesmas un dejojot – to par būtisku svētkos atzinuši 59% aptaujāto līgotāju. Savukārt kā mazāk svarīgas svētku izdarības iedzīvotāji norādījuši lēkšanu pār ugunskuru un papardes zieda meklēšanu.

Gatavojoties svētku mielastam, par galveno ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru.

Vairākums gan norāda, ka savu īpašo Jāņu sieru meklēs veikalu vai tirdziņu piedāvājumā, pašu gatavotu Jāņu sieru cels galdā tikai 21% svinētāju. Otrs svarīgākais svētku ēdiens ir šašliks (71%), savukārt tam seko svaigi dārzeņi – 60%. Tikai pēc tam tiek minēti pīrāgi, augļi un ogas, dažādi salāti un uzkodas.

Interesanti, ka šašliku cienītāji dalās divās vienlīdzīgās nometnēs – cūkgaļas un vistas gaļas cienītāji. No šiem svētkiem netradicionālākiem gaļas ēdieniem aktuālākās ir cepamdesas un ribiņas, ko grilēs aptuveni trešdaļa aptaujāto.

Katrā novadā ir arī savs svētku ēdiens, kas iecienīts vairāk nekā citviet – piemēram,

Vidzemē tas ir Jāņu siers, Latgalē – šašliks, Kurzemē – pīrāgi, bet Zemgalē – plātsmaizes un kūkas. Savukārt no dzērieniem jau tradicionāli uz svētku galda goda vietā tiks likts alus (67%), kā arī kvass (48%) un ūdens (31%), secināts veiktajā aptaujā.

Šogad Jāņus plāno svinēt lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju. Svētku galdu pašu mājās klās vien piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju. Priekšroka galvenokārt tiek dota svinībām ārpus mājas – divas trešdaļas aptaujāto ciemosies pie draugiem vai atpūtīsies dabā ar iekurtu ugunskuru un bagātīgi klātu svētku galdu.

* Rimi un pētījumu centra SKDS aptauja 2019. gada jūnijā, kurā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.