2017. gadā dažādām iedzīvotāju un uzņēmumu grupām valsts piemērojusi nodokļu atvieglojumus 2,5 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to šādu summu nav ieguvis valsts budžets, izriet no Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas par nodokļu atlaidēm Latvijā. Par būtiskāko nodokļu atvieglojumu sistēmas problēmu VK uzskata to, ka nav definēti konkrēti nodokļu atvieglojumu mērķi. Līdz ar to nav iespējams vērtēt šo atvieglojumu lietderību, secina iestāde.
Valsts kontroles ziņojumā minēts, ka Latvijā darbojas vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, kuriem vēsturiski vai nekvalitatīvas politikas plānošanas rezultātā nav noteikti skaidri mērķi. Nav arī kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai atvieglojums ir devis kādu labumu. Gadījumos, kad tiek ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi vai pārskatīti esošie, nav iespējams salīdzināt konkrētu atvieglojumu ietekmi.
"Piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa diferencētā minimuma ieviešanai vajadzēja panākt, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ik mēnesi uz rokas paliek vairāk naudas. Diemžēl jāsecina pretējais - iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nodoklī samaksāja vairāk nekā vajadzēja, tātad uz rokas naudas vairāk nekļuva, bet pārmaksāto naudu iespējams atgūt tikai nākamajā gadā pēc ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas," norādīja Valsts kontrolē.
Kā TVNET pastāstīja VK padomes locekle, Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Zita Zariņa, nav precīzi definēti ne nodokļu “atlaižu” mērķi, ne arī rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest, cik efektīvas ir bijušas atlaides. VK revīzijas ziņojumā secināts, ka ir atvieglojumi, kas vispār nesasniedz savu mērķauditoriju, un cilvēki valsts atbalstu nesaņem. TVNET piedāvā nelielu interviju ar VK ierēdni par revīzijā atklāto.
No jūsu teiktā par revīziju izriet, ka netiek definēti nodokļu atvieglojumu mērķi un netiek arī sasniegti rezultāti. Vai ir vēl citi būtiski secinājumi?
Galvenie secinājumi tiešām ir šādi. Lai mēs mērītu, vai tie rezultāti ir sasniegti, mums vispirms ir jānosaka tie rezultāti un arī mērķi.
Revīzijā mēs konstatējām, ka absolūti lielākajai daļai no tiem atvieglojumiem, kas bija mūsu izlasē un kurus mēs pārbaudījām, šie mērķi nav skaidri nodefinēti, un nav noteikti arī rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem mēs varētu pārliecināties, ka tas mērķis ir sasniegts. Tā ir galvenā un būtiskākā problēma nodokļu atvieglojumu sistēmai.
Tad ir vairākas tehniskākas problēmas, kas arī ir ļoti būtiskas. Iestādēm nav pienākums uzkrāt datus, pēc kuriem mērīt un saskaitīt, vai noteiktie atvieglojumi šos mērķus ir sasnieguši. Un arī par administratīvām izmaksām - diemžēl tas, cik valstij šādu atvieglojumu administrēšana izmaksā, šādu informāciju iestādes nevienam no atvieglojumiem neuzkrāj. Cik mums šo atvieglojumu administrēšana izmaksā, mēs šobrīd pateikt nevaram.
Kas sākotnējā izvērtējumā jūs pārsteidza visvairāk?
Varbūt tas, ka mēs par šo problēmu esam runājuši jau 10 gadus atpakaļ, kad mēs veicām līdzīgu revīziju, bet par mazāku apjomu, par atsevišķiem atvieglojumiem. Nonācām pie ļoti līdzīgiem secinājumiem. Un tagad, 10 gadus pēc tam, mēs nonākam pie pilnīgi tiem pašiem secinājumiem. Tas nozīmē, ka problēma pēc būtības nav tikusi risināta.
Varbūt vajag strādāt arī ar Saeimas deputātiem? Vai jums ir ieteikumi vai rekomendācijas tieši šajā virzienā?
Protams, Saeimai mēs rekomendācijas nesniedzam. Mūsu revidējamā vienība bija Finanšu ministrija (FM). Bet tas, ka mēs ar savu ziņojumu rezultātiem ejam uz Saeimu un informējam arī Saeimas komisijas, tas tā vienmēr ir bijis, un to mēs darīsim arī šajā gadījumā. Mēs aicināsim Finanšu ministriju, nesot šos lēmumus tālāk uz Saeimu gala lēmuma pieņemšanai, nodrošināt pēc iespējas plašāku, objektīvāku un korektāku informāciju. Lai, pieņemot šos gala lēmumus, tie tiktu pieņemti, pamatojoties uz pilniem datiem.
Tātad galvenais, kas šobrīd ir jādara, ir jādefinē mērķi?
Pirmkārt, mērķi, kuri būtu saskaņā ar valsts attīstības plāniem. Problēmas, kuras mēs gribam atrisināt. Un tad attiecīgi šiem mērķiem noteikt rezultatīvos rādītājus, pēc kuriem mēs varēsim secināt: vai tas mērķis ir, nav vai ir daļēji sasniegts, lai attiecīgi varētu arī piekoriģēt darbības, vai nu pārtraucot atvieglojumu, vai mainot mērķauditoriju, vai arī izdomājot, kā tas labāk strādā kopā ar citiem stimuliem, ko valsts piedāvā.
Par tiem 2,5 miljardiem eiro, ko valsts nav ieguvusi tāpēc, ka ir šie nodokļu atvieglojumi. Mēs nevaram teikt, ka šī nauda ir izšķērdēta, bet tajā pašā laikā nevaram izslēgt, ka daļa tomēr ir izšķērdēta?
Tā ir nauda zem jautājuma zīmes. Mēs zinām, kur tā ir palikusi, jo tam izsekot līdzi mēs varam. Bet kāda problēma par šo naudu ir atrisināta, kādi konkrēti uzlabojumi ir panākti, to novērtēt mēs nevaram.
Plašāku rakstu par VK revīzijas rezultātiem lasi TVNET jau šodien!
/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg)