ZM iebilst pret piedāvātajiem grozījumiem noteikumos par ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā

ZM iebilst pret grozījumiem uzturēšanās atļauju noteikumos, grozījumiem ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā, izmaiņām Ministru kabineta noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu, kā arī pret grozījumiem noteikumos par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu.

Ministrija iebildumos norāda, ka neatbalsta Uzturēšanās atļauju noteikumos paredzēto iespēju nodrošināt ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu, uzturēšanās atļaujas saņēmēja atbilstību likumā noteiktajām prasībām un pieļauj iespēju trešajām personām negodprātīgi izmantot šo iespēju krāpnieciskos nolūkos.

Tāpat ZM ieskatā nevajadzētu pieļaut, ka nav nepieciešams tulkojums valsts valodā dokumentiem, kas apliecina ārzemnieka kvalifikāciju un pieredzi. ZM ieskatā šiem dokumentiem būs nepieciešams tulkojums, līdz ar to tiks palielināts administratīvais slogs un izdevumi, lai nodrošinātu šo dokumentu tulkošanu.

ZM ieskatā noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu paredzētā iespēja noteikt arī brīvas darba vietas pieteikšanās minimālo termiņu līdz 10 darba dienām, ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm, samazina iespēju atrast darbinieku Latvijā vai arī uzrunāt reemigrantu, jo jebkurš trešās valsts piederīgais darba devējam izmaksās lētāk, nekā reemigrants.

Ministrija neatbalsta arī to, ka tiek atcelta prasība publicēt brīvu vakanci gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijā vai vismaz sešus mēnešus bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē. ZM vērš uzmanību, ka tādējādi trešās valsts pilsonis, kas pieņemts darbā noteiktā profesijā, pēc kāda laika var tikt nodarbināts jebkurā citā profesijā, tādējādi paverot iespējas vietējā darba tirgus vidējo algu līmeņa dempingam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) norādīja, ka normatīvu grozījumi pašreizējā redakcijā nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses.

"Normatīvie akti, kas šobrīd tiek skatīti, var ļoti nopietni iedragāt Latvijas darba tirgu, kā arī apdraudēt latviešu tautu kopumā. Mums ir jāveicina godīgs darba tirgus un atalgojums mūsu tautiešiem, savukārt tā vietā šie noteikumi var pavērsties pret mums pašiem. Atsevišķos noteikumu punktos ir uzskatāmi redzami riski, kurus nedrīkstam pieļaut. Valstij ir jādara viss iespējamais, lai aizbraukušie tautieši atgrieztos mājās, nevis jāveido normatīvo aktu bāze, kas mudina trešo valstu pilsoņus "aizpildīt darba tirgus tukšumus"," norādīja ZM.

Gerhards atgādina, ka valdības rīcības plānā Ekonomikas ministrijai ir paredzēts veikt izvērtējumu un piedāvāt konkrētus grozījumus, kas paredzētu iespēju piesaistīt kvalificētu darbaspēku un kas arī nepazeminātu prasības attiecībā uz vietējiem darbiniekiem. Ir jāsagaida Ekonomikas ministrijas izvērtējums, lai valdība varētu pieņemt lēmumus par turpmākajiem soļiem šo grozījumu jautājumā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Uzturēšanās atļauju noteikumi", grozījumi noteikumos "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība", grozījumi noteikumos "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu" un grozījumi noteikumos "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" ir nodoti starpinstitūciju apspriešanai.