Latvijas nacionālās futbola komandas uzbrucējs Vladislavs Gutkovkis ir iemantojis galvenā trenera Slavišas Stojanoviča uzticību. Kopš izlasi vada minētais speciālists, viņš laukumā devies trijās no četrām spēlēm, divās piedaloties no zvana līdz zvanam. Tiesa, valstsvienības sekmes jau ilgāku laiku, maigi izsakoties, ir bēdīgas. Zemākais punkts. Ar 24 gadus veco Gutkovski TVNET aprunājās par izlasi, viņa karjeru. 

TVNET: Tiekamies pēc tam, kad izlase rādījusi vāju spēli. Jaunajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra ciklā četros mačos piedzīvoti četri zaudējumi, ielaisti 13 vārti, iesisti vieni. Sniegums bijis skumjš. 

Vladislavs Gutkovskis: Protams, spēle nav bijusi laba. Pirmo maču pret Ziemeļmaķedoniju es skatījos no malas, bet bija redzams raksturs. Pret Poliju jau zinājām, ka viņi būs favorīti un mums jābūt vienotiem, visiem būs jāspēlē aizsardzībā un jāmēģina izvedot iespējas pretuzbrukumos. Tā arī sanāca, bet neguvām vārtus. Bija redzams, ka uz laukuma bijām kā komanda, pēc spēles varējām viens otram acīs paskatīties un apzinājāmies, ka atdevām visus savus spēkus. Domājām, ka pret Izraēlu un Slovēniju varēsim kādus punktus paņemt, jo spēlējām savās mājās. Nezinu, kas īsti notika spēlē pret Slovēniju. Man šķiet, ka nebija izvēlēta laba taktika. Spēlējām ar pieciem aizsargiem, bet arī tas nepalīdzēja. Ielaist piecus vārtus, tas ir par daudz. Varētu teikt, ka Slovēnija ar mums spēlējās, vispār nebija variantu.

TVNET: Ko jums Stojanovičs pēc spēles ģērbtuvē teica? Pēdējās divās spēlēs vārtu attiecība ir nulle pret astoņi. 

V.G.: Redzēju, ka viņam vispār nav ko teikt. Viņš pats bija šokā, ka mēs tā spēlējam. Manā skatījumā - nebija ne cīņas, nekā nebija. Pirms spēles gan visi bijām gatavi. Viņš uzreiz pateica, ka būs ļoti nopietna saruna ar federācijas prezidentu Kasparu Gorkšu un, ja mēs vēl gribam kaut ko izdarīt, daudz kas būs jāmaina. 

TVNET: Paši futbolisti un cilvēki no komandas iekšienes saka, ka treniņos jūs izskatāties pietiekami meistarīgi, rādāt iespaidīgas lietas, bet, tiklīdz izejat laukumā, tas viss pazūd. Kā tev šķiet, kāpēc tā? 

V.G.: Jā, tā arī ir. Treniņos viss ir kārtībā, mēs varam labi organizēties, labi spēlēt aizsardzībā, turēt bumbu. Ja arī tik daudz neuzbrūkam, tad varam spēlēt aizsardzībā. Bet nezinu, kāpēc, izejot laukumā, viss mainās. Varbūt kāds slēpjas no bumbas... Treneris mums teicis, ka mums nav no kā baidīties. 

TVNET: Stojanovičs arī minējis, ka komandā trūkst līdera, kurš vajadzīgos momentos var pateikt pareizos vārdus, uzņemties iniciatīvu. Tu to izjūti?

V.G.: It kā jau ir mums spēlētāji, kuri ārzemju klubos spēlējuši zināmā līmenī. Kaspars Dubra, Oļegs Laizāns runā, bet, izejot laukumā, kaut kā pietrūkst. Ja cīnāmies visi, tad to arī darām. Bet varbūt, jā, pietrūkst tāda cilvēka, kurš pasaka - davai ejam līdz galam un darām. 

Vladislavs Gutkovskis

FOTO: Paula Čurkste/LETA

TVNET: Motivāciju spēlēt izlasē neesi zaudējis? 

V.G.: Protams, ne. Ja mani izsauks uz nākamo nometni, cīnīšos un atdošu visus spēkus. Tagad gan būs grūti pacīnīties par kaut ko augstāku, taču katrā spēlē iziesim kā uz pēdējo un cīnīsimies līdz galam. Jāsāk ar to, ka jāsāk sist iekšā vārti. Neesam tā komanda, kurai katrā spēlē būs piecas vai sešas labas izdevības, bet savas ir jāizmanto. Man pašam bija izdevība pret Poliju un Izraēlu. Ja būtu iesitis, spēle varētu būt pavisam citādāka. 

TVNET: Arī veiksme nav ar jums.

V.G.: Varbūt arī tā var teikt. 

TVNET: Citos komandu sporta veidos, kuros arī nepieciešams vienots gars, pēc ilgākas neveiksmju joslas spēlētāji mēdz savākties kopīgos pasākumos. Ieiet pirtī, iedzer kādu alu un izrunā lietas. Tev nešķiet, ka arī jums kaut kā tā derētu izdarīt?

V.G.: Varbūt arī vajadzētu. Treneris pirms spēles ar Slovēniju teica, lai aizejam kaut kur pasēdēt un izrunāties. Izlašu nometnēs gan mums ir pārāk maz laika, lai tā varētu izdarīt. Ir viena spēle, pēc trim dienām jau nākamā. Starp mačiem mēs to vienkārši nevaram atļauties. Nav tā, ka mēs to negribētu. 

TVNET: Tu pats pie Stojanoviča spēlē daudz. Kā tev liekas, ko viņš tevī ir saskatījis, ka tā uzticas?

V.G.: Mēs esam četri uzbrucēji un visi dažādi. Zinu, ka varu labi spēlēt otrajā stāvā ar galvu. Valērijam [Šabalam], kurš izlasē ir labākais bombardieris, treneris teica, lai turpina trenēties un nenolaiž rokas. Pagaidām mums ir cits futbola plāns. 

TVNET: Kādi tev pašam plāni, dosies atpakaļ uz Poliju?

V.G.: Man zvanīja no diviem Ekstraklases klubiem. Pat vienojos par līguma nosacījumiem, bet mana komanda negrib, lai es dotos prom. "Termalica" komandai ir jauns treneris, ar kuru runāju, un viņš man pateica, ka negrib, lai es ietu prom. Grib, lai nākamajā sezonā es palīdzētu iziet uz augstāko līgu. 

TVNET: Viņi grib tevi izīrēt?

V.G.: Nopirkt. Ar "Termalica" man ir vēl spēkā viena gada līgums. Pēc gada es kļūšu par brīvo aģentu, bet jau pēc pusgada ar kādu klubu varēšu vienoties par kontraktu. Ņidzicas komandai neinteresē nauda, kuru varētu par mani iegūt, bet ļoti grib iekļūt Ekstraklasē. Tas ir viņu mērķis. Kluba prezidents pateica, ka neatbrīvos. 

Vladislavs Gutkovskis

FOTO: Latvijas Futbola federācija

TVNET: Tad jau tev līguma pēdējā gadā jāparāda labs sniegums, jāspēlē labi, lai pēc tam varētu tikt augstākā līmenī.

V.G.: Šajā komandā esmu jau trīsarpus gadus, un man gribas kaut ko pamainīt. Nav vairs man tādas enerģijas, kā bija agrāk. Gribas jaunu impulsu, parādīt sevi citā līmenī. Tāpat būs daudz jātrenējas, lai varētu spēlēt daudz.  

TVNET: Varbūt tev tieši ir svarīgi, ka daudz spēlē, jo var gadīties, ka nonāc komandā, kurā tev priekšā ir labāki spēlētāji un tu sēdi uz soliņa un tikai trenējies. 

V.G.: Zinu, ka varu konkurēt. Protams, neiešu ar nosacījumiem, ka tikai man jāspēlē. Esmu spēlējis Ekstraklasē un zinu, ka varu tur spēlēt un parādīt sevi. 

TVNET: Cik liela starpība ir starp Polijas pirmo līgu un Ekstraklasi?

V.G.: Protams, atšķirība ir jūtama. Piemēram, visas Polijas augstākās līgas spēles rāda televīzijā, uz Ekstrakalses spēlēm nāk vairāk cilvēku. Laukumiem gan abās līgās jābūt dabīgā zāliena. 

TVNET: Cik tavas komandas mājas spēles vidēji apmeklē skatītāji? 

V.G.: Tagad pirmajā līgā ļoti maz - kādi divi trīs tūkstoši. Uz spēcīgākām komandām nāk skatīties vairāk. Uz kausa izcīņas spēlēm, kad atbrauc Ekstrakases komandas, tad ir gandrīz pilns stadions. 

TVNET: Poļu valodu esi apguvis pietiekami labi?

V.G.: Poliski es runāju ļoti labi. Esmu jau tur trīsarpus gadus. Varu lasīt, rakstīt un arī runāt. Runāt varu pat mazliet labāk nekā latviski, tāpēc ka latviski sanāk retāk. Arī tagad, kad ar jums runāju, man galvā nāk poļu vārdi un ir jāpārtulko. Pirmos trīs mēnešus Polijā nevarēju parunāt, valodu iemācījos ģērbtuvē. Klausījos, un tā valoda atnāca vaļā, bet speciāli es nekur to nemācījos. 

Vladislavs Gutkovskis (centrā)

FOTO: Reuters/ScanPix

TVNET: Nākamais izlases sabraukums būs septembrī, kad viesos jāspēlē pret Austriju un pēc tam mājās pret Ziemeļmaķedoniju. Jānovēl tev gūt pirmos vārtus izlases kreklā. 

V.G.: Es to ļoti gaidu. Pret Poliju man bija laba situācija, bet tagad man izlasē vēl drusciņ pietrūkst tāda miera sajūta. Tajā mačā es labi jutos, sapratu, ka varu spēlēt šādā līmenī. Jā, man vēl mazliet pietrūkst vēss prāts. Iesitīšu pirmos vārtus un viss būs kārtībā. 

TVNET: Poļu žurnālisti pēc tās spēles rakstīja, ka Gutkovskis izskatījies labāk par Robertu Levandovski. 

V.G.: Es arī to dzirdēju. Bija arī kaut kāda statistika, bet kāda tur starpība, jo viņš iesita golu un vinnēja ar 2:0. Viņiem vairs neko nevajadzēja.