“Es piedzēros un braucu pēc bērna.” Sieviete alkohola reibumā pie stūres

FOTO: Pixabay

Lai gan pēc svētkiem pie auto stūres bieži manāmas daiļā dzimuma pārstāves, kuras atšķirībā no dzīvesbiedriem svētkos grādīgos lietojušas minimālās devās vai nav lietojušas vispār, diemžēl arī sievietes mēdz sēsties pie stūres neskaidrā prātā. 2018. gadā reibumā pie stūres pieķertas 244 sievietes. Turklāt statistika attiecībā uz sievietēm ir satraucoša: pērn lielākā daļa, 150, pie stūres atradās vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā. Visvairāk - 56 stiprā dzērumā braukušas sievietes vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Savādi, bet tikai vienai sievietei pārbaudes brīdī izelpā konstatētā alkohola koncentrācija bija robežās no 0,2 līdz 0,5 promilēm.

Sievietes brauc pamatīgā reibumā

Pārlūkojot ziņu virsrakstus medijos, manāma biedējoša tendence  - dāmas pie spēkrata stūres sēžas stiprā reibumā. Liela daļa no viņām ir nobriedušas sievietes - vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kad karjera jau izveidota, bērni paaugušies un noteikta reputācija jau izveidojusies.

Turklāt viņas neattur ne iespējamā amata, ne sociālā statusa zaudēšana.

Piemēram, 2018. gada rudenī mediji vēstīja par kādu sievieti, kura 2,38 promiļu reibumā nobraukusi 200 kilometru - no Rēzeknes līdz Rīgai, pa ceļam radot vairākas avārijas situācijas. Tajā pašā gadā autovadītājas tiesības par atrašanos pie stūres alkohola reibumā atņēma kādai cienījamai dāmai - Tukuma novada sociālajai darbiniecei.

Amatu pēc auto vadīšanas dzērumā viņa nezaudēja - sievieti pārcēla uz "sēdošāku" darbu, kurā nav jābrauc pie klientiem.

2019. gadā pēc, visticamāk, alkohola reibumā izraisītas avārijas amatu atstāja Jelgavas prokurore. 2019. gada janvārī pa autoceļu Gulbene-Balvi braukāja sieviete, kuras izelpā konstatēja gandrīz divas promiles. 2019. gada 24.februārī Cēsīs auto noslīdēja no ceļa, apgāzās un apmeta kūleni. Automašīnā bez vadītājas atradās nepilngadīgais. Sieviete pie stūres bija alkohola reibumā.

Turklāt jau iepriekš viņa bija sodīta par braukšanu alkohola reibumā.

Šogad aprīlī kāda sieviete bez autovadītāja tiesībām nolēma pamācīties braukt pa nomaļu ceļu Jelgavā. Drīz vien viņu pieķēra trīs promiļu reibumā. 6. jūnijā kāda dāma Valmierā stāvlaukumā izraisīja sadursmi ar stāvēšanai novietotu automašīnu. Viņas izelpā konstatēja vairāk nekā 2 promiles.

Tie ir tikai daži no aprakstītajiem gadījumiem. Tomēr aiz katra cipara, kas parādās statistikā, ir konkrēts cilvēks ar savu stāstu par bezatbildību, stulbumu, iespējams, alkohola atkarību un sekām, ko izraisījis mirkļa vājums.

Tikai dažas vīna glāzes

36 gadus vecā Kristīne ir izskatīga, kopta sieviete, un alkohola lietošanas pēdas viņas sejā nav manāmas. Viņa strādā pašvaldības iestādē, viena audzina divus bērnus un pirms vairākiem gadiem notikušo atceras nelabprāt. “Murgs, šausmīgs murgs,” viņa saka. Sieviete saka, ka nesaprotot pati sevi - kā varējusi rīkoties tik bezatbildīgi.

“Tā bija sestdiena - vecākais puika sporta pasākumā, jaunākais pie vecmāmiņas. Atnāca ciemos draudzene izkratīt sirdi - viņa bija sastrīdējusies ar draugu. Draudzene atnesa vīna pudeli. Sēdējām, pļāpājām, es iedzēru tikai mazliet. Pēc tam atvērām vēl vienu pudeli…” Iezvanījās telefons, un Kristīne saprata, ka jādodas pakaļ vecākajam dēlam. Viņa paskatījās pulkstenī - uz autobusu nepaspēs, kājām iet negribas, atliek automašīna.

Viņa nolēma riskēt - nu kurš gan apstādinās automašīnu ar pieklājīgu sievieti pie stūres.

Bija jābrauc tikai daži kilometri. Kristīne izdzēra divas ūdens glāzes, iesmaržojās, iemeta mutē piparmētru konfekti un devās ceļā. Kad policisti Kristīni apturēja, sievietei sākās histērija. Viņa raudāja un lūdzās, lai palaiž viņu vaļā, bet tas nelīdzēja. Izelpā konstatēja 1 promili. Par laimi… Kristīne saka, ka jutusi reibumu, tāpēc domājusi, ka promiļu būs vairāk.

Naudu, kas bija iekrāta ceļojumam uz Kipru, viņa samaksāja par savu bezatbildību - “niekošanos ar vīnu un slinkumu iet kājām”.

Tagad Kristīne ironizē, ka visu nākamo gadu pēc braukšanas dzērumā kājām viņa staigāja ļoti daudz. Grūtākais bija izvadāt bērnus uz skolu un pulciņiem - arī viņiem nācās celties agrāk, lai paspētu uz autobusu.  Kristīnei bijis liels kauns no savas mammas un citiem tuviniekiem, kas “no viņas gan to nebūtu gaidījuši”.

“Bija smagi, sāpēja sirds, šķita, ka pasaule pret mani sazvērējusies, bet var jau būt, ka šāda mācība man bija vajadzīga un liktenis mani pasargāja no kāda smagāka trieciena.”

Atceries, ka pirmsjāņu periodā ikvienam ir iespēja pievienoties kampaņai "Atbildīgais šoferis", apņemties nebraukt reibumā un laimēt vērtīgas balvas. 

Uz augšu