Pusdienas par €1100 eiro un "ārzemnieka nodoklis": tūristu lamatas, no kā jāuzmanās Itālijā (24)

Vairāk nekā 80 eiro rēķins par pārīti burgeru un kafiju - viens no nesenākajiem gadījumiem, kas izskanēja ziņās. Citi gadījumi: 1100 eiro maltīte četriem cilvēkiem nebūt ne tajā lepnākajā Venēcijas restorānā, viens saldējums vafeļu glāzītē par 25 eiro Florencē un 42 eiro par trim dželato saldējumiem un ūdeni pie Trevi strūklakas Romā.

Pēc pēdējās publikācijas lasītāji portālam, kura auditorija ir Itālijā dzīvojošie vai ceļojošie ārvalstnieki, iesūtīja paši savus stāstus. 

Luīze Mīda no Lielbritānijas nesen pirmoreiz mūžā paviesojās Itālijā, kur sastapās ar vairākiem izmanīgiem biznesmeņiem, kuri bija apņēmušies no tūristu maciņiem izvilināt pēc iespējas brangākas summas. 

Pasūtot vīnu pie maltītes, viesmīlis viņai sāka stāstīt, ka izvēlētais vīns "ir beidzies un dabūt varot tikai dārgākos variantus". Kādu citu dienu viņa pasūtīja karafi vīna, bet rēķinā bija norādītas divas puskarafes, kas sanāk dārgāk par vienu veselu.

Citreiz viņai tika piestādīts 13 eiro rēķins par divām vidēja tilpuma alus glāzēm, bet, pērkot kafiju, tika izdots nepareizs atlikums.

Mīda brīdina uzmanīties no vēl citām "tūristu lamatām" - sliktas kvalitātes restorāniem, kas tirgo pēc iespējas lētāk pagatavotus ēdienus (piemēram, ēdienkartē kā lazanja norādītais ēdiens izrādās bez gaļas) un dažādas ekstras, kas pēc viesmīļu stāstītā izklausās bezmaksas, bet patiesībā tiks pieskaitītas rēķinam, piemēram, ūdens un slavenais citronu liķieris.

No negodīgiem biznesmeņiem dažkārt cieš arī tie, kuri labi pazīst Itāliju un runā itāļu valodā. 

"Daži iestādījumi norāda, ka pieņem kredītkartes. Bet, kad dodies samaksāt ar bankas karti, tev pasaka, ka aparāts salūzis," stāsta ASV dzīvojošā ceļojumu aģente Lindsija Sinko. "Mēs abi ar vīru runājam itāliski, kas palīdz izvairīties no daudzām problēmām, bet arī mums tā ir noticis."

"Mūsu pēdējā vakarā Milānā bija iztērējuši visus līdzpaņemtos eiro, jo negribējām tos vest mājās. Gribējām pirms gulētiešanas ātri uzēst picu. Viesmīlis lika, lai vīrs atstāj mani sēžam tur, bet pats iet uz bankomātu," viņa norāda.

"Tikmēr viņi mums "uzdāvināja" limončello, bet iekļāva tos rēķinā," sūkstās amerikāniete. "Kad par to pajautājām, mums teica - jums taču tas garšoja, vai ne? Tad jau jums nebūs nekas pretī par tiem samaksāt.

Nekļūsti tik izsalcis vai noguris, ka sāc ignorēt savas sajūtas. Apskati ieteikumus un seko tiem, tad parasti no šādām situācijām var izvairīties." 

"Ja atrodies tūristu rajonā un neredzi cenas, pieņem to kā faktu, ka tev paprasīs lielāku cenu nekā vietējiem," pamāca Marija Anna Della Fera, kura dzīvo Itālijā.

"Mana amerikāņu-itāļu draudzene, kura šeit dzīvo 15 gadus, saka, ka viņa pati par vienu un to pašu pakalpojumu amerikāņiem prasa augstāku cenu nekā itāļiem."

Dažreiz uzņēmēju mahinācijas pārsteidz pat pašus itāļus. Itālis Paolo Trekani stāsta, ka reiz esot Florences kafejnīcā ieturējis ļoti dārgas brokastis, jo neesot zinājis, ka "viss kļūst divtik dārgs, ja ēd pie galdiņa".

Tā gan nav krāpšana. Daudzi tūristi nezina, ka atsevišķās Itālijas pilsētās vietējie dzer kafiju vai ietur brokastis, stāvot pie bāra letes. Ja ir vēlēšanās apsēsties pie galdiņa, tiek piemērotas daudz augstākas cenas. 

"Tas bija rakstīts ēdienkartē. Es to nepamanīju un pārmaksāju par brokastīm," norāda Trekani.

Viņa ieteikums: vienmēr palūdz ēdienkarti - vienu itāliski un otru sev saprotamā valodā - un salīdzini cenas. Ja kaut kas nešķiet, kā pienākas, meklē citu restorānu vai kafejnīcu.

Augstākas cenas par apsēšanos pie galdiņa pamatojamas ar to, ka kafejnīca atrodas vēsturiski nozīmīgā vietā ar skaistu skatu vai arī piedāvā kādu izklaidi. Ja ļoti gribas skaisti pasēdēt, vietējie iesaka pie galdiņa ēst nevis veselu maltīti, bet gan tikai nobaudīt kādu dzērienu vai desertu.

Tūristiem jāuzmanās ne tikai restorānos, bet arī citviet. Modrība nepieciešama jau dodoties laukā no lidostas, jo tūristus mēģina ievilināt dārgos neoficiālajos taksometros. "Oficiālie taksometri ar skaitītājiem atrodas ārpusē, kur tiem ir noteikta vieta. Bet gandrīz vienmēr tuvumā ir negodīgi cilvēki bez taksometra vadītāja apliecības, kuri to vien gaida kā tevi apkrāpt," norāda Lindsija.

Viņa iesaka tomēr pastāvēt rindā uz reģistrētajiem taksometriem - tās parasti raiti iet uz priekšu.

Amerikāniete Emma stāsta, ka pie Pompeju Skavi dzelzceļa stacijas esot sastapusies ar privātu ekskursiju autobusu firmu, kura izmantojusi agresīvas un maldinošas taktikas. 

Ko darīt, ja esi kļuvis par krāpnieku upuri? Vispirms ieteicams runāt ar pašu tirgotāju un mēģināt konfliktu atrisināt tādā veidā.

Ja tas neizdodas, vēlams iesaistīt policiju vai arī lūgt to izdarīt gidam. Itālijas finanšu policija var sodīt uzņēmumus, kuri slēpj preču cenas vai norāda tās nepareizi, un arī tos, kuri neizsniedz čekus.

"The Local" lasītāji iesaka izvairīties no ēdināšanas iestādēm, kuras acīmredzami paredzētas tūristu auditorijai vai uzrunā uz ielas tūristus, cenšoties tos iedabūt iestādījumā.

Ieteicams vienmēr rūpīgi izpētīt ēdienkarti. Vēl labāk - paprasīt atsauksmes vietējiem vai papētīt tās internetā.

Tomēr vislabākais veids, kā nodrošināties pret krāpniekiem, ir ceļošana kopā ar itāli, norāda vairāki Itālijas pazinēji.

Svarīgi visu ceļojuma laiku pieskatīt savas mantas un vairīties no kabatzagļiem. 

Itālija nebūt nav vienīgā zeme, kur jāpatur prātā šie padomi - tie liekami aiz auss arī tad, ja dodies uz Londonu, Parīzi vai citu tūristu iecienītu vietu.