"Akcīzes karš": alus darītāji satraukti par nozares likteni

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Alus darītāji ir satraukti par nozares likteni, akcīzes nodokli samazinot tikai stiprajam alkoholam.

Kā šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Latvijas Alus darītāju apvienības izpilddirektors Pēteris Liniņš, akcīzes nodokļa samazināšana tikai stiprajam alkoholam radīs ļoti negatīvu ietekmi uz alus darītājiem, tāpēc, likumprojektā par akcīzes nodokļa likuma grozījumiem neietverot arī akcīzes samazinājumu citiem alkoholiskajiem dzērieniem, to nevarot atbalstīt.

Liniņš pastāstīja, ka pērn alus tirdzniecība pierobežā veidoja 15% no noieta. Viņa ieskatā, akcīzes nodokļa nesamazināšana radīs situāciju, kurā alus tirdzniecības apjomi pierobežā, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli, nokritīs, tāpēc uzņēmēji būs spiesti arī samazināt alus ražošanas apjomus.

"Alu Latvijā ražo 57 alus darītavās, nodarbinot ļoti lielu darbinieku skaitu, maksājot milzīgus nodokļus. Kāds ir pamatojums risinājumu neattiecināt uz alu? Šobrīd pa nakti tapis priekšlikums, kas ar mums nav saskaņots," teica Liniņš.

Arī Latvijas alkohola nozares asociācijas pārstāvis Dāvis Vītols uzsvēra, ka pierobežā notirgotā alkohola, tostarp alus, apjoms ir liels. Tāpēc akcīzes nodokli vajadzētu samazināt visam alkoholam, tostarp alum.

Atsevišķas personas, kas piedalījās komisijas sēdē, tāpat norādīja, ka šāds nesaskaņots solis esot "alus nozares gremdēšana purvā".

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas, 20.jūnija, parlamenta sēdes darbakārtībā. Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. "Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi," teica Bondars.

Viņš pauda, ka grozījumi nepieciešami, lai īstermiņā kompensētu radušos situāciju, kas radusies pēc Igaunijas rīcības attiecībā uz tās akcīzes nodokli alkoholam.

Grozījumi sagatavoti sadarbībā ar Finanšu ministriju. Tie paredz no 1.jūlija par aptuveni 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes (no 1.jūlija - 2025 eiro), savukārt ar likuma grozījumiem to paredzēts samazināt līdz 1564 eiro. Plānots, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Likuma grozījumi neattieksies uz alu, vīnu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta saturs nepārsniedz 22 tilpumprocentus.

Tāpat ziņots, ka Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.

Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.

Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.

Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem - 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.

Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.

Uz augšu