Mangaļsalas un Vecāķu pludmalē atpūtniekus pārbiedējušas čūskas (11)

Izņemot pamatīgu izbīli un nepatīkamas emocijas, ieraugot čūsku vietā, kurā tai, pēc atpūtnieku domām, nevajadzētu atrasties, zalktis problēmas nevienam nesagādās. Protams, jūtot apdraudējumu, čūska var iekost, bet vispirms zalktis mēģina biedēt ar nepatīkamu smaku, stāsta Lielkalns.

Zalktis šņāc, spļauj vai izliekas par beigtu.

Dažviet netālu no pludmales aug zāle, aiz kāpām ir silta ūdens peļķes vai jūrā ietek maza upīte, tāpēc nevar sacīt, ka pludmale ir čūskai netipiska vieta. Zalktis, visticamāk, uzturēsies smiltīs pie ūdens vai peldēs pa silto krasta ūdeni, jo, iepeldot dziļāk, čūska sajūt, ka ūdens ir auksts, un iekšējā navigācijai tai liek atgriezties.

Lielkalns saka, ka jūrmalu var apmeklēt zalktis, bet ne odze, kurai patīk sausas vietas, akmeņu krāvumi, vecu ēku mūri, kur ir spraugas.

Turpretim zalktim patīk viss, ko sadzīvē realizē ekoloģiska dzīvesveida cienītāji, – komposta kaudzes, vecu lapu kaudzes, nepļauta zāle.

Zalktis nav maza čūska – tā var sasniegt pusotra metra garumu.

Čūskām patīk arī brikšņi un nātres – vide, ko mēdz dēvēt par čūskulāju. Komposta kaudzē zalktis dēj oliņas, no kurām vasaras beigās izšķiļas čūskulēni. Odzes ir oldzīvdzemdētājas, kas nozīmē, ka olas attīstās mātes ķermenī un mazuļi piedzimst dzīvi. Vēl čūskas priecājas par pārtikas atkritumu bedrēm, kurās uzturas grauzēji, kas savukārt garšo čūskām.

Ejot pa mežu, dabas speciālists iesaka nedaudz patrokšņot, uzkāpt uz kāda sausa zara, jo vibrācija čūskām nepatīk. Ejot ogot, viņš iesaka vilkt kājās gumijas zābakus, jo parasti čūskas kož kājā līdz potītei.

Sēžoties uz celma, noteikti jāpārliecinās, vai uz tā jau kāds nesildās saulītē!

Ja gadās, ka čūska iekodusi un nav īsti skaidrs – odze vai zalktis, labāk tomēr pieņemt, ka tā bijusi odze, un vērsties pie ārsta.