Tiesa atkārtoti skatīs vīra slepkavības organizēšanā apsūdzētās atraitnes krimināllietu

Tādējādi apgabaltiesā būs atkārtoti jāskata šī lieta.

Šādu lēmumu AT pieņēma, jo saskatīja Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas prasa tiesas nolēmu atcelšanu, skaidroja Kataja.

Viņa piebilda, ka AT lēmumā norādījusi jau uz agrāk izteiktu atziņu, ka tiesneša piedalīšanās kriminālprocesā, kurā viņš iepriekš pieņēmis procesuālu lēmumu, uzskatāma par Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu. AT arī norādīja, ka, pieņemot konkrētu procesuālu lēmumu, tiesnesis izsaka iepriekšēju vērtējumu par jautājumiem, kas var būt būtiski lietas iztiesāšanā. Turklāt, pieņemot kādu procesuālu lēmumu, tiesnesis jau faktiski ir iepazinies ar krimināllietas materiāliem, guvis pietiekamu pārliecību konkrēta procesuāla lēmuma pieņemšanai un izteicis viedokli par turpmāku procesa virzību. Atkārtota piedalīšanās lietas izskatīšanā var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.

Jau ziņots, ka AT jau 2017.gada 17.oktobrī nodeva atkārtotai izskatīšanai Žaivoronko krimināllietu, aģentūru LETA informēja Baiba Kataja.

2016.gada 9.decembrī Rīgas apgabaltiesa par vienu gadu samazināja ar pirmās instances spriedumu Žaivoronko piespriesto cietumsodu un noteica viņai deviņu gadu brīvības atņemšanu, savukārt pērn viņa tika attaisnota.

2016.gada martā AT Krimināllietu departaments pilnībā atcēla notiesājošo spriedumu Žaivoronko. AT toreiz atzina, ka šajā kriminālprocesā ir konstatēti fakti par personu citā kriminālprocesā, kas ir Kriminālprocesa likuma pārkāpums, un šādu tiesas nolēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

TVNET jau ziņoja, ka, izskatot krimināllietu pirmajā instancē, apgabaltiesa 2013.gadā Žaivoronko atzina par vainīgu viņai celtajā apsūdzībā un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, papildus nosakot arī mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz vienu gadu. Tāpat apgabaltiesa toreiz nolēma, ka sievietei būs jāatlīdzina kaitējums vairākiem cietušajiem. Tiesa par labu vienai cietušajai lietā piedzina no apsūdzētās kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu 2325 eiro (1634,63 latus) un par morālo aizskārumu 14 228 eiro (10 000 latu). Par labu citai cietušajai tiesa piedzina 331 eiro kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu. Tomēr Žaivoronko netika apcietināta uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas. Pirmās instances tiesa atstāja negrozītu viņai noteikto drošības līdzekli - policijas uzraudzību.

Kudojars ar diviem šāvieniem tika nogalināts 2010.gada 4.martā ap plkst.22.30 Rīgā, Ķengaragā. Jau pēc dažiem mēnešiem policija norādīja uz versiju, ka slepkavību mantkārīgā nolūkā organizējusi viņa paša sieva, bet slepkava bijis sievas brālis.

Ārsta atraitnei apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma (KL) 117.panta 9.punkta un 20.panta 2.daļas jeb par to, ka viņa organizējusi vīra slepkavību mantkārīgā nolūkā. Par KL 117.panta 9.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja Valsts policijā, ārsta sieva aizdomās par saistību ar sava vīra slepkavību tika aizturēta jau 2010.gada 9.martā, bet 11.martā tiesa viņai kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Ģimenē bija pieņemts lēmums par šķiršanos, tādēļ policija uzskatīja, ka tieši mantkārības dēļ sieva organizējusi vīra slepkavību.