RD opozīcijai dažādi viedokļi par ārkārtas vēlēšanām

Partijas "Latvijas attīstībai" Rīgas domes deputāts - frakcijas vadītājs Viesturs Zeps piedalās preses brīfingā par sagatavoto Rīgas pilsētas pašvaldības 2019. gada budžeta projektu.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Rīgas domes opozīcijas vairākums aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, vien "Latvijas attīstībai" frakcija uzskata, ka tagad opozīcijai vajadzētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu, izriet no politiķu teiktā aģentūrai LETA.

"Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps sacīja, ka sākotnēji aicinās kolēģus "atvilkt elpu", paužot, ka šis ir vēl nebijis sasniegums opozīcijai. "Desmit gadu laikā mēs nekad neesam bijuši pat teorētiski tik tuvu šādām pārmaiņām. Taču ir jāatslābst, jāsaprot, ko mēs gribam un, ko no mums sagaida," sacīja Zeps.

Vienlaikus viņš pauda, ka opozīcijai būtu pareizi virzīt vienotu mēra kandidātu un skatīties, kurš to varētu atbalstīt. "Ja tas neizdodas, tad skaidrs, ka būs ārkārtas vēlēšanas. Taču es gribētu izvairīties no situācijas, ka mēs neko nedarām, nostājamies pasīvā pozā un gaidām, kas notiks," pauda deputāts.

Tikmēr "Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis pauda nemainīgu viedokli, sakot, ka vienīgā izeja kā izvest Rīgu no "bedres" ir ārkārtas vēlēšanas. "Turlā atstādināšana ir solis šajā virzienā, jo domi var atlaist, ja tai divus mēnešus nav mērs. Tādā ziņā esmu gandarīts," sacīja Ķirsis.

Taujāts par to, vai viņš tomēr nebūtu gatavs atbalstīt opozīcijas virzītu mēra kandidātu, Ķirsis norādīja, ka "nav svarīgi, kurš to ķēdi uzmauc sev kaklā", bet svarīgi ir - ar kādām balsīm tas tiek panākts.

Ķirsis norādīja, ka pirms vēlēšanām saviem vēlētājiem ir solījis nesadarboties ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai". Viņš uzskata, ka no "Saskaņas" izslēgtie domnieki vienalga pārstāv tās pašas vērtības, kuras līdz šim desmit gadus īstenojusi valdošā koalīcija.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis Nauris Puntulis sacīja, ka negrib būt atkarīgs no četrām balsīm un katru reizi spriedelēt, kā šoreiz balsos "četrinieks". "Es neredzu iespēju sadarbībai ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai", bet "četrinieks" - vienu reizi var atbalstīt un otru atkal nē," teica Puntulis.

Arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas domes frakcija turpina pastāvēt uz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā, aģentūrai LETA pauda JKP Rīgas domes frakcijas vadītāju Jānis Ozols.

"Ārkārtas vēlēšanas ir mūsu partijas uzstādījums un vienīgā versija, kā mēs redzam turpmāko. Šajā ziņā mūsu uzskati nemainās," sacīja Ozols.

Tikmēr līdz šim koalīciju biežāk atbalstījušais neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš cer uz opozīcijas virzītu mēra kandidātu. Domes sēdes laikā Putniņš solīja opozīcijai savu balsi, ja vien tā izvirzīs savu mēra amata kandidātu. Neraugoties uz to, ka opozīcija mēra amatam nevienu oficiāli neizvirzīja, politiķis tāpat balsoja par neuzticības izteikšanu Turlajam.

Aģentūrai LETA viņš skaidroja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo, matemātiski rēķinot, ārkārtas vēlēšanas, viņaprāt, nav iespējamas. "Četriniekam ["Neatkarīgo deputātu frakcijai"] ārkārtas vēlēšanas nav izdevīgas. Opozīcijai tas ir jāapzinās un jāpasaka, ka viņi ir gatavi virzīt savu kandidātu un "Latvijas attīstībai" to ir gatavi darīt. Ja viņi to neizdarīs, viņi atdos varu līdzšinējai koalīcijai, jo viņi atbalstīs jebkuru mēru, lai tikai nebūtu ārkārtas vēlēšanas," teica Putniņš.

LETA jau vēstīja, ka Turlais ceturtdien neizturēja uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Putniņš un "Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no "Saskaņas" izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un opozīcijas deputāts Imants Keišs (JKP).

Keišs aģentūrai LETA atzina, ka balsojumā gribējis atturēties, nevis balsot pret, taču kļūdas pēc nospiedis nepareizo pogu. Vienlaikus Keišs pauda viedokli, ka Turlā gāšanu tik tiešām nav gribējis atbalstīt. "Uzskatu, ka viņam bija atvēlēts pārāk maz laika strādāšanai. Turklāt esmu arī pret ārkārtas vēlešanām," sacīja Keišs.

Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) izsludināja sēdes pārtraukumu un sasauca visus frakciju vadītājus uz tikšanos.

Vēlāk domes sēde turpinājās, deputātiem Burova vadībā izskatot citus kārtējās sēdes dienas kārtības jautājumus. Tai noslēdzoties, Burovs paziņoja, ka nākamā domes sēde notiks 10.jūlijā plkst.12 un novēlēja visiem priecīgus gaidāmos svētkus.

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 30.maijā un īsi pēc koalīcijas šķelšanās, kad no partijas "Saskaņa" tika izslēgti četri deputāti, opozīcija rosināja neuzticības balsojumu Turlajam, lai pārliecinātos, vai viņš joprojām ir spējīgs nodrošināt sev vairākuma atbalstu.

Uz augšu