Kāpēc uz Gruziju tika aicināts separātistu draugs? (14)

Kas ir noticis?

Ceturtdien, 20. jūnijā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika opozīcijas organizēta protesta akcija, kurā piedalījās tūkstošiem cilvēku. Apmēram 100 protestētāju arī ielauzās valsts parlamenta ēkā, ziņoja medijs «Meduza». Pret protestētājiem tika pielietota asaru gāze, kā arī gumijas lodes. Šo darbību rezultātā daudzi cilvēki guva ievainojumus un to stāvoklis tiek raksturots kā smags.

Protesti Tbilisi sākās pēc tam, kad trešdien Gruzijas parlamentā viesojās Krievijas Domes deputāts Sergejs Gavrilovs, kurš uzrunāja klātesošos krieviski, turklāt sēžot Gruzijas parlamenta spīkera krēslā. Parlamenta opozīcija apsūdzēja Gavrilovu līdzdalībā Krievijas karā pret Gruziju, kā arī norādīja uz viņa izteikumiem īsi pirms vizītes Tbilisi, kuros Gavrilovs apgalvojis, ka Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses ir «neatgriezenisks process».

Protestētāji pieprasīja parlamenta priekšsēdētāja Iraklija Kobahidzes, iekšlietu ministra Georgija Gaharijas un Valsts drošības dienesta vadītāja Vahtanga Gomelauri demisiju. Sākotnēji protestētāji bija devuši stundu laika, lai šīs prasības tiktu izpildītas. Pēc noteiktā termiņa beigām tie ielauzās parlamenta teritorijā. Savukārt, piektdien, 21. maijā tiek plānota vēl viena protesta akcija.

Sergejs Gavrilovs uz Gruziju tika uzaicināts, lai piedalītos Starpparlamentārajā sapulcē par pareizticību ikgadējā sanāksmē. Šī starpparlamentārā sapulce ir forums, kurā piedalās parlamentu deputāti no visām valstīm, kur galvenā reliģija ir pareizticība. Tā Gruzijā notiek jau kopš 1993. gada un tās sākotnējā iniciatore bija Grieķija.

Rodas jautājums, kāpēc Gruzijas valdība izvēlējās šādu drosmīgu soli – aicināt šajā pasākumā piedalīties tādu Krievijas amatpersonu, kura šķietami, ka ir bijusi atklāti iesaistīta Gruzijas suverenitātes graušanā?

Kāpēc Gavrilovs tika uzaicināts?

Gruzijā bāzētā žurnāliste Lana Gvinjilia intervijā skaidro, ka šāds lēmums var tikt izskaidrots ar pašreizējās valdības politisko orientāciju. Kopš 2012. gada vēlēšanām Gruzijas valdība esot samērā prokrieviska un pašreizējajam Iekšlietu ministram šajā valstī esot biznesa saites. Turklāt spēcīgas saites pastāvot arī starp Krievijas un Gruzijas pareizticīgo baznīcām.

Savukārt, Gruzijas Politikas institūta direktora vietniece Renāta Skardžiūte-Kereselidze, kura dzīvo Tbilisi saka, ka drīzāk jāvērš uzmanību uz jau minētā pasākuma organizatoru neapdomību.

«Viņa iepriekšējās darbības netika uzskatītas par pietiekami būtisku iemeslu, lai mainītu Krievijas parlamentāriešu delegācijas sastāvu.

Pagaidām nav skaidrs, kurš lēma par Gavrilova uzaicināšanu un kā tieši tas tika izdarīts, tomēr ir skaidrs, ka valdošā partija - «Gruzijas sapnis» notiekti apzinājās viņa ierašanos,» saka Kereselidze.

«Mani arī pārsteidz tas, ka «Gruzijas sapnis» ir izplatījis paziņojumu, ka pasākuma organizatori nav šos jautājumus ar partiju koordinējuši. Tomēr to vairāk varētu uzskatīt par politisku stratēģiju novelt daļu no pleciem daļu no atbildības. Turklāt šis paziņojums tika izplatīts jau post factum (pēc tam, kad tas bija jau noticis). Tādejādi tas nāca jau par vēlu un nepalīdzēja novērst krīzi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc ielās izgāja tik daudz cilvēku. Viņi vienkārši izraisīja papildus dusmas,» norāda eksperte.

Turklāt, Kereselidze apgalvo, ka «Gruzijas sapnis» esot rīkojies neapdomīgi vēl pasākuma laikā. «Bija skaidri redzams, ka parlamenta spīkera vietā tiek novietoti divi krēsli un Gavrilovs gatavojas runāt.

Šo darbību vēl bija iespējams apturēt, taču tas darīts netika,» norāda pētniece.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns intervijā arī pieļauj, ka «Gruzijas sapnis» varētu būt vēlējies patestēt situāciju valstī un sabiedrības noskaņojumu.

Iemesli šim testam varēja būt pragmatiski. «Ir skaidrs, ka Gruzijai nav reālu izredžu ar pašreizējiem konfliktiem Dienvidosetijā un Abhāzijā iestāties nedz ES un NATO, tāpēc tai pašai ir jādomā kā pastāvēt. Iespējams, ka ir kādi pragmatiskāki spēki, kas tik daudz uz ES un NATO vērtībām neorientējas,» saka Andžāns. Šis tests katrā gadījumā tad esot bijis izgāšanās, jo ir skaidri redzams, ka sabiedrībā vēl arvien ir diezgan negatīvs viedoklis pret Krieviju. Gruzīni ir arī pietiekami karstasinīgi, nobeidza eksperts.

Kā šī situācija varētu atrisināties?

Atbildot uz šo jautājumu, Andžāns norāda, ka iespējamas būtu kādas atkāpšanās. «Drīzāk tā arī pagaidām viss varētu beigties. Tomēr nekad nevar izslēgt kādas neparedzētas situācijas,» saka eksperts.

Savukārt, Kereselidze pauž viedokli, ka pagaidām paredzēt saspīlējuma noslēgumu esot grūti, jo šis varot būt tikai sākums daudz lielākiem protestiem. Galu galā, ir jau ticis nolemts, ka šovakar tiks rīkota vēl viena akcija. Tomēr Iekšlietu ministrs jau esot paziņojis, ka atkāpties negrasās. «Beigu beigās kādam būs jāuzņemas atbildība. Vienkārša atkāpšanās šeit varētu arī nelīdzēt. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kurš tad beigās būs tas grēkāzis un cik lielā mērā tas šo atbildību uzņemsies,» turpina eksperte.

Viņa arī norāda uz vēl kādu politisku risku.

Pašreizējā saspīlējuma kontekstā politiskajai opozīcijai var būt kārdinājums izmantot savu varu – uzjundīt vai nomierināt protestētājus, lai stiprinātu savas pozīcijas sabiedrības acīs.

«Pēc gada Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas un sabiedrība ir ļoti polarizēta. Opozīcijai būtu jāskatās plašāk un jāsaprot, ka šis nav tikai jautājums par sacensību starp politiskajām partijām. Šis ir jautājums par Gruzijas nacionālajām interesēm un tās iedzīvotāju drošību,» nobeidz pētniece.