/nginx/o/2019/06/21/12286977t1ha7fa.jpg)
Kad Dienvidkorejas iedzīvotāji saka savu vecumu ārzemniekiem, viņi parasti min divus skaitļus. Dienvidkorejiešu “starptautiskais vecums” ir gadu skaits, kopš cilvēka dzimšanas, savukārt “vietējais vecums” ir par vienu vai pat diviem gadiem lielāks, vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Bērns, kurš piedzimst Dienvidkorejā, jau dzimšanas brīdī tiek uzskatīts par vienu gadu vecu. Tas nozīmē, ka cilvēks, kas dzimis 1990.gada janvārī Dienvidkorejā ir nevis 29, bet gan 30 gadus vecs.
Savukārt bērns, kurš piedzimst 31.decembrī, jau dienu vēlāk - 1.janvārī - jau ir divus gadus vecs.
Šī gadu skaitīšanas tradīcija valstī rada pietiekami daudz apjukuma, un Dienvidkorejas politiķis Hvans Juhons ir viens no tiem, kas cenšas panākt šīs prakses atcelšanu.
Dienvidkoreja ir vienīgā valsts Austrumāzijā, kas joprojām izmanto šo tradicionālo sistēmu, tāpēc Hvans šogad iesniedza Dienvidkorejas parlamentā likumprojektu, kas noteiktu, lai cilvēku vecums valstī tiek noteikts atbilstoši starptautiskajai praksei.
Šīs korejiešu vecuma noteikšanas sistēmas saknes meklējamas Ķīnā. Ķīniešu valoda un rakstība kādreiz tika plaši izmantota Korejā, tādējādi ietekmējot arī mūsdienu korejiešu valodas attīstību.
Ķīniešu valodā vecums tiek rakstīts saskaņā ar sistēmu, kas sākas ar skaitli viens. Tāpat ir arī korejiešu valodā.
Tādējādi, bērnam piedzimstot, viņš ir pirmajā gadā, bet nākamā kalendārā gada sākumā viņš “ieiet” otrajā gadā. Tomēr tas nozīmē, ka dzimšanas brīdī bērns ir jau “vienu gadu vecs”, kas rada apjukumu.
Ķīnā gan šī tradicionālā sistēma vairs netiek izmantota.
Šīs sistēmas būtiskākā atšķirība ir tā, ka tajā skaitīšana sākas ar skaitli viens, nevis ar nulli.
Lai arī gadu skaitīšanas ziņā tas ir visnotaļ mulsinoši, arī visā pasaulē tā tiek izmantota, piemēram, skaitot gadsimtus - mūsu ēras pirmos simts gadus ir pieņemts uzskatīt par pirmo gadsimtu, nevis par nulto gadsimtu.
Dienvidkorejā joprojām plaši tiek izmantotas abas vecuma skaitīšanas sistēmas.
Ikdienas dzīvē dienvidkorejieši pārsvarā izmanto “vietējo” vecumu, savukārt juridiskiem nolūkiem galvenokārt tiek izmantots “starptautiskais” vecums.
Hvana virzītajā likumprojektā norādīts, ka atšķirīgās vecuma aprēķināšanas metodes rada ne tikai apjukumu, bet arī rada nevajadzīgu administratīvu slogu un izmaksas.
Ja likumprojekts tiks apstiprināts, tad starptautiski pieņemtā sistēma Dienvidkorejā būs obligāta visās sabiedriskajās jomās un oficiālajos dokumentos.
