Siltākas un mitrākas ziemas. Kā mainīsies Latvijas klimats?
"Komforta zona"

FOTO: Viktors Devjatovs/TVNET

Klimata pārmaiņas ir viens no visplašāk apspriestajiem tematiem publiskajā dienas kārtībā. Nesenais virpuļviesulis Tukuma novadā, stiprā krusa un intensīvie karstuma viļņi ir pierādījums tam, ka klimata pārmaiņas nav mīts, un tās skar arī Latviju. Lai runātu par to, kā mainīsies laika apstākļi Latvijā un pasaulē, uz raidījumu “Komforta zona” aicinājām Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķi Andri Vīksnu.

Raidījumā piedalījās arī Tallinas universitātes ekologs Mihkels Kangurs (Mihkel Kangur), kurš pastāstīja par Igaunijas pieredzi saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām. 

Pilna intervija skatāma šeit:

Lai arī klimats mainās jau šobrīd, tomēr šis process nebūs tik straujš, kā to rāda dažādās, galvenokārt Holivudas, katastrofu filmās, intervijā atzina sinoptiķis Andris Vīksna. Notiekošās klimata pārmaiņas raksturo vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās visā pasaulē, sausuma periodi, kā arī postošas lietus gāzes un globālā ūdens līmeņa paaugstināšanās. Šīs pārmaiņas ir grūti apturēt.  

“Ja rīt mēs apstādinātu visu rūpniecisko darbību, tas nebūt nenozīmē, ka jau pēc mēneša, pēc gada viss būtu nostājies savā vietā, un atmosfērā vairs nebūtu šo te siltumnīcefektu gāzes koncentrācija,” pauda Andris Vīksna.

Kādas pārmaiņas sagaida Latviju?

Saskaņā ar LVĢMC sinoptiķa teikto, nākotnē arī Latvijā turpināsies vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Visvairāk iedzīvotāji to jutīs ziemā, jo arvien retāki būs sala periodi. Tajā pašā laikā palielināsies nokrišņu daudzums, lielākoties - uz ziemas rēķina, prognozē pētnieks. Tas nozīmē, ka nākotnē Latvijas iedzīvotājiem būs jāpierod pie siltākām un mitrākām ziemām.  

Bet gaisa temperatūras paaugstināšanās nopietni ietekmēs ne tikai cilvēku veselību, bet arī tautsaimniecību, ieskaitot enerģētiku. Pēc Vīksnas vārdiem,  palielināsies nepieciešamība pēc gaisa kondicionēšanas.  

Vai ir pamats runāt par  “klimata krīzi” ?

Intervijā TVNET Tallinas universitātes ekologs Mihkels Kangurs stāstīja, ka tieši pēdējās desmitgadēs oglekļa dioksīda daļiņu skaits uz miljonu Zemes atmosfērā ir dubultojies. Klimata pārmaiņas nopietni ietekmējot cilvēku dzīvi jau šobrīd. Ir reģioni, kas piedzīvo lietus ūdens trūkumu, līdz ar to mazinās šo apvidu spējas ražot pārtiku. Notiekot augsnes noārdīšanās kopā ar ekosistēmu daudzveidības mazināšanos. Pēc Kangura domām, tieši tā ir īstā krīze.

“Prognozes liecina: mums ir varbūt 10-15 gadi, lai pilnībā izmainītu mūsu ekonomikas sistēmu, lai mums būtu oglekļa dioksīda neitrāla ekonomika. Tas novērstu temperatūras kāpumu virs 2 Celsija grādiem, salīdzinot ar vidējo šobrīd,” brīdināja ekologs.

Raidījuma beigās sinoptiķis Andris Vīksna aicināja vairāk un kvalitatīvāk pievērsties izglītībai par klimata jautājumiem jau no pirmsskolas.

Uz augšu