Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem prasa brīvības atņemšanu līdz 7,5 gadiem
Krimināllietu tiesā vēlas izskatīt līdz gada beigām

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien, 26.jūnijā, prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Pēc tam, kad prokuratūra trešdien tiesas sēdē bija prasījusi apsūdzētajiem piemērot bargāko likumā paredzēto sodu, cietušo interešu aizstāvji lūdza ļaut izteikties rītdienas, 27.jūnija, tiesas sēdē. Tas saistīts ar to, cietušo pusei nepieciešams vēl sagatavoties tiesas debatēm, kā arī vairāki cietušie vēlas izteikties, tomēr šodien uz sēdi nevarēja ierasties.

Tiesnesis Erlens Ernstsons apmierināja šādu cietušo puses lūgumu, norādot, ka tā tiesas debatēs varēs izteikties 27.jūnijā plkst.10.

Tiesnesis norādīja, ka līdz gada beigām paredzētas vēl apmēram 40 tiesas sēdes, tāpēc Ernstons vaicāja apsūdzēto pārstāvjiem, vai viņiem pietiks šis laika periods, lai paustu savu pozīciju.

Neviens no apsūdzēto puses aizstāvjiem neiebilda, liekot noprast, ka tādējādi šogad ieplānoto tiesas sēžu skaits būs pietiekams, lai tiesas debatēs varētu uzklausīt apsūdzēto pusi un sekojošās replikas.

Jau vēstīts, ka aprīlī noslēdzās tiesas izmeklēšana un tika noteikts, ka jūnija vidū sāksies tiesas debates. Prokuratūra sākotnēji tiesai lūdza trīs mēnešus, lai sagatavotos debatēm, savu lūgumu pamatojot ar to, ka lieta ir ļoti apjomīga un tajā ir liels iesaistīto personu skaits.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Uz augšu