Radošums un izšķiroši lēmumi jeb kas Latvijai jādara, lai arī turpmāk saņemtu Eiropas naudu ceļiem (4)

Ekonomists skaidro, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts var izvēlēties, kam novirzīt Eiropas līdzekļus - var būvēt slimnīcu, var būvēt ceļus, var veidot jaunas darba vietas zinātniekiem - tā ir katras valsts stratēģiskā izvēle.

"Piemēram, Igaunija jau šajā plānošanas periodā (no 2014. - 2020. gadam) vairāk naudas novirzīja zinātnei un inovācijām, nevis ceļiem. Ar ceļu finansējumu ir tā, ka tas bija priekšfinansēts - tēlaini izsakoties, mums bija septiņu gadu “rāmis” un aploksne ar naudu septiņiem gadiem. No šīs aploksnes mēs vairāk iztērējām pirmajos gados, līdz ar to nākamajos gados bija palicis mazāk naudas," skaidro ekonomists.

Tāpat jāņem vērā, ka Latvija nav veltījusi lielākus budžeta līdzekļus ceļu nozarei, kā tas bija sākotnēji solīts.

"Līdz ar to tur varētu rasties zināms "caurums". Tā ir liela problēma politiskajā ziņā, jo Latvijā ir nepieciešamas investīcijas ceļu būvē. Ir ļoti daudz nepieciešamību, taču tādas ir arī citās nozarēs. Taču es nedomāju, ka tās būtu beigas," saka Zemītis. 

Viņš kā piemēru min Ķekavas apvedceļa projektu. Zemītis uzsver, ka tas ir ļoti nepieciešams projekts.

"Katru rītu radio var dzirdēt, ka lielākie sastrēgumi ir Krogsila un Baložu pagrieziena posmā. Lai arī šis ceļš ir daļa no “Via Baltica”, tas ir vienīgais ceļš, kas ārpus Rīgas iziet vien ar divām joslām, nevis četrām, tāpēc ir nepieciešams Ķekavas apvedceļš. Tieši tāpēc “Latvijas Valsts ceļi” jau vairākus gadus attīsta "InvestEU" projektu, kur esošajam ceļam paralēli tiks izbūvēts jauns ceļš, kas apiet Ķekavu, un savienosies ar Rīgas apvedceļu. Šobrīd notiek dažāda veida juridiskas procedūras," saka Zemītis. 

"Šajā gadījumā, privātais partneris, kurš projektē, būvē un uztur šo ceļu, no valsts saņems garantētu summu, tādējādi, uz valsts privātā partnera pleciem gulstas diezgan daudz risku – ir jāuzbūvē šo ceļu tā, lai tas būtu vieglāk un lētāk uzturams. Tas, savukārt, ir vēl viens veids, kā finansēt ceļu būvniecību – ar ilgtermiņa kredītresursiem," pauž ekonomists. 

Zemītis uzsver, ka pašlaik Latvijā ceļi tiek būvēti par ES grantu finansējumu, kas sastāda 85% no kopējā finansējuma apjoma, bet 15% ir nacionālais līdzfinansējums. Bez grantiem ir arī dažādi citi veidi, kā finansēt ceļu būvniecību, un tādēļ Latvijai būs jādomā radoši un jāpieņem izšķiroši lēmumi.

"Tomēr jau tagad var teikt, ka tā nauda grantu veidā no ES, būs mazāka, jo Latvijas kopējā aploksne būs mazāka. Un no tās lielāks īpatsvars būs veltīts kam citam, piemēram, zaļajiem projektiem, energoefektivitātei, inovācijām. Nedomāju, ka vispār nebūs finansējums ceļu jomai. Mazāk gan būs, nekā iepriekšējos gados. Ja valsts vēlēsies saglabāt ceļu finansējumu esošajā apjomā, tad būs jāmeklē citi veidi," saka Zemītis. 

Pilnu interviju ar ekonomistu Mārtiņu Zemīti lasiet portālā TVNET piektdien, 28. jūnijā!