Straupes pilī atklāts astoņus gadsimtus sens portāls. Kas tālāk notiks ar pili? (17)

Kad devāmies uz Baltijā vienīgajiem pazemes ezeriem, mūsu ceļš veda cauri Straupei – vietai, kas cauri laikiem saglabājusi kinematogrāfisku viduslaiku veidolu. Straupe ir mazākā no visām Hanzas pilsētām un tās centrā dižojas 13. gadsimtā būvētā Lielstraupes pils – viena no retajām viduslaiku pilīm, kas nav daudz pārveidota – tās tēlā ienākušas vien baroka arhitektūras formas.

Kur ņemt pusmiljonu eiro?

Kopš 13.gadsimta pils piederēja baroniem fon Rozeniem, kas te saimniekoja līdz pat 1939. gadam. Tieši viņi saglabāja pils senatnīgo arhitektonisko stāstu – arī atjaunojot pēc nodedzināšanas 1905. gadā. Lai gan līdz 1959. gadam muižas pilī atradās mašīnu traktoru stacijas pārvalde un traktoristu kopmītnes, pilij paveicās – tā netika izdemolēta un pārtaisīta “atbilstoši padomju cilvēka vajadzībām”. Sešdesmitajos gados pilī iekārtojās psihoneiroloģiskā slimnīca, pēc tam Straupes narkoloģiskā slimnīca. Pēc vairāk nekā 50 pilī pavadītajiem gadiem, 2017. gada beigās slimnīcas kolektīvs sakravāja koferus un pārcēlās uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu.

Ar smagu sirdi, jo pie vecajiem mūriem, par kuriem teica, ka tie ārstē, bija pierasts.

Iemesls, kāpēc cīņai ar zaļo pūķi jānotiek citā vietā – izpētīt un rekonstruēt kultūrvēstures pieminekli, plus parādīt sabiedrībai pieejamu.

2017. gada vēlā rudenī, kad TVNET viesojās pilī, dažas telpas atradās nevis sliktā, bet šaušalīgā stāvoklī. Kādreizējo 120 pacientu vietā palikušas vien 30 gultasvietas. Ziedu laiki, kas ilga līdz 1988. gadam, beigušies. Ārstēšanās vietā slimnīcā sniedza tikai detoksikācijas pakalpojumu.

Lai gan īpašumtiesības līdz galam vēl nav sakārtotas, pils uzturēšana un apsaimniekošana uzticēta Pārgaujas pašvaldībai.

Pils pagalmā valda pilnīgs klusums un vienīgās manāmās “dzīvās dvēseles” ir trīs kaķi. Viens lepni klejo pa pils koridoru, un, kad tas izspurdz pa atvērto pagrabstāva logu, kļūst skaidrs, ka zināma rosība pilī tomēr ir.

Pēc gadiem ilgušiem strīdiem par zemes robežām ar kaimiņos esošo zemes gabalu īpašniekiem, beidzot tiesvedība ir beigusies un līdz gada beigām pili plānots ierakstīt Zemesgrāmatā uz Veselības ministrijas vārda. Tuvāko gadu laikā pils varētu tikt nodota pašvaldībai, skaidro Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa.

Pilij nonākot pašvaldības īpašumā, izaicinājums būs finansējuma piesaiste rekonstrukcijai.

Drubiņa saka, ka par izmaksām runāt ir pāragri, bet jau pirms dažiem gadiem aplēstā aptuvenā summa sasniedza pusmiljonu eiro. Cerot uz Eiropas Savienības fondu atbalstu, pašvaldība ir pozitīvi noskaņota.

Pagaidām iespēju robežās pilī tiek gādāts par publisko pieejamību. Tiem, kas grib iekļūt pilī, iepriekš gan jāsazinās ar pašvaldību.

Kad pils sāk runāt

Kamēr tiek izieti juridiskie līkloči, kas prasa laiku, projekta HANSA ietvaros uzņēmums “Arhitektoniskās izpētes grupa” pilī veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Un atklājumi bija – ja ne gluži negaidīti, tad pārsteidzoši gan!

Pārgaujas novada tūrisma organizatore Rudīte Vasile stāsta, ka jau 1992.gadā, kad slimnīcu vadīja Viesturs Rudzītis, tika pētīts galvenā ārsta kabinets, kas kādreiz bija paša barona kabinets. Pirms tam, ne arheoloģiskie izrakumi, ne telpu izpēte netika veikti. Vasaile stāsta, ka pilī atklātas nišas, saistītas ar dažādiem gadsimtiem, un mūra daļas, kas saglabājušās no 13. un 14. gadsimta. Viens no lielākajiem pārsteigumiem bija galvenā ārsta kabinetā atrastais, ārkārtīgi retais smailloka akmens portāls, veidots 13. vai 14. gadsimtā.

Gotiskais portāls viduslaiku pilī ir unikāls ar to, ka parasti tādus veidoja baznīcās.

Viņa piemetina, ka tieši pils saistība ar baznīcu ir visai interesanta, jo atsevišķas ēkas ir sapludinātas kopā. Tieši ar baznīcu gadiem risinājās visniknākie strīdi un tiesvedība par teritoriju – galvenokārt ceļu starp pili un baznīcu.

Tagad nolemts, ka tas pieder pilij, bet baznīcēni turpina žēloties, ka nespēs iekļūt baznīcā.

“Apsaimniekota un dzīva viduslaiku pils, nevis drupas – tas tomēr ir unikāls gadījums,” par Lielstraupes pili jūsmo Rudīte Vasile. Pils neparasto skaistumu un noslēpumainību novērtējuši jaunlaulātie, jo kāzu fotosesijas pilī ir pieprasītas. “Ēka uzrunā ar fasādi un tās acis ir logi. Daudzi pamanījuši, ka pilī ir ļoti skaisti logi.”

Tūrisma speciāliste stāsta, ka iekštelpās ir ap desmit pēc 1905. gada celtas krāsnis – vairākas ļoti greznas. Vēl pils ir interesanta ar līkumotajām, dažādos līmeņos izvietotajām kāpnēm.

“Saskaitījām, ka pilī ir 27 kāpnes ar 294 pakāpieniem. Tas pili padara interesantu – izzināt vērtu.”

Turklāt pakāpieni ir nevienmērīgi, dažāda augstuma. Dažas kāpnes ir no 14. gadsimta.