Eiropas Padomes lēmums atdot Krievijai balsstiesības ir daudziem izraisījis lielu sašutumu. Kritiķi norāda, ka tas ir signāls par starptautiskās sabiedrības gatavību piedot Kremļa pārdarījumus Ukrainā un ar Krieviju normalizēt attiecības. Vai šāds scenārijs patiešām ir iespējams?
Kas ir noticis?
Otrdien, 25. jūnijā starptautiskā organizācija «Eiropas padome» (nav Eiropas Savienības institūcija) nolēma atjaunot Krievijas balstiesības tās Parlamentārajā asamblejā. Tas tika darīts par spīti lielajai Ukrainas, trīs Baltijas valstu, Lielbritānijas un citu valstu pretestībai.
Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949. gadā un apvieno 47 valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014. gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Šis lēmums ir izsaucis asu reakciju no pašas Ukrainas puses, kura jau otrdien paspēja pamest Parlamentāro asambleju un paziņot par savas darbības tajā apturēšanu. Tiek arī norādīts, ka Ukrainas parlaments drīzumā pieņems lēmumu par turpmāko Kijevas darbu minētajā institūcijā. Tāpat ir ticis arī izteikts aicinājums prezidentam Volodimiram Zelenskim pārskatīt Ukrainas nepieciešamību būt šīs organizācijas dalībvalstij. Līdzīgu nostāju ir paudusi arī Gruzija.