Vai Krievijas grēki tiks piedoti? (77)

Foto: Reuters / Scanpix
Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X

Eiropas Padomes lēmums atdot Krievijai balsstiesības ir daudziem izraisījis lielu sašutumu. Kritiķi norāda, ka tas ir signāls par starptautiskās sabiedrības gatavību piedot Kremļa pārdarījumus Ukrainā un ar Krieviju normalizēt attiecības. Vai šāds scenārijs patiešām ir iespējams?

Kas ir noticis?

Otrdien, 25. jūnijā starptautiskā organizācija «Eiropas padome» (nav Eiropas Savienības institūcija) nolēma atjaunot Krievijas balstiesības tās Parlamentārajā asamblejā. Tas tika darīts par spīti lielajai Ukrainas, trīs Baltijas valstu, Lielbritānijas un citu valstu pretestībai.

Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949. gadā un apvieno 47 valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014. gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Šis lēmums ir izsaucis asu reakciju no pašas Ukrainas puses, kura jau otrdien paspēja pamest Parlamentāro asambleju un paziņot par savas darbības tajā apturēšanu. Tiek arī norādīts, ka Ukrainas parlaments drīzumā pieņems lēmumu par turpmāko Kijevas darbu minētajā institūcijā. Tāpat ir ticis arī izteikts aicinājums prezidentam Volodimiram Zelenskim pārskatīt Ukrainas nepieciešamību būt šīs organizācijas dalībvalstij. Līdzīgu nostāju ir paudusi arī Gruzija.

Ārvalstu mediji norāda, ka šis lēmums zināmā mērā esot bijis saistīts ar Krievijas izdarīto spiedienu. Tā esot draudējusi no Eiropas Padomes izstāties pilnībā, ja vien šogad Maskavai neļaus piedalīties Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vēlēšanās. Tas esot izraisījis uztraukumu daudzās valstīs, kuras uzskatījušas, ka Krievijas izstāšanās pasliktinātu tur cilvēktiesību situāciju.

Ja Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts, tad tās pilsoņiem nebūtu iespējams vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

The Moscow Times norāda, ka no 20.000 tiesas spriedumiem, kuri tika piespriesti kopš 1959. gada, aptuveni 10% bija saistīti ar Krieviju.

Foto: AP / Scanpix

Lai gan Eiropas Padome nav nedz daļa no Eiropas Savienības institūcijām, nedz arī ir starptautiska organizācija, kurai būtu iespējams piespiest kādām valstīm rīkoties atbilstoši nolemtajam, tomēr šis lēmums starptautiskajai sabiedrībai var sūtīt ļoti bīstamu signālu. Šī signāla ietvaros var tikt pateikts, ka agresorvalstis var pārkāpt tiesību normas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, paliekot nesodītas.

Rodas jautājums par to, vai piekāpšanās šādā šķietami mazā jautājumā varētu ievadīt piekāpšanās daudz lielākās jomās un līdz ar to – piekrišanu ar Krieviju atkal veidot aktīvu politisku sadarbību. Atbildi vaicājām Latvijā esošajiem politologiem un ārpolitikas komentētājiem.

Vai Krievijas balsstiesību atgriešana ir sākums Krievijas nodarījumu aizmiršanai?

Politologs un vairāku ar Krieviju saistītu pētījumu līdzautors Arnis Latišenko intervijā norāda, ka neskatoties uz to, ka balsstiesību atgriešana sūta ļoti negatīvu signālu par iespēju izbēgt no soda par nodarījumiem, par Rietumu attiecību ar Krieviju normalizāciju vēl būtu spriest pāragri. «Eiropas Padome ir viena organizācija, taču Eiropas Savienība un NATO ir pavisam citas. Ir skaidrs, ka NATO tiešām nepiekāpsies, jo tur ir liela ASV ietekme. Savukārt, par Eiropas Savienību vēl īsti diskutēt nevar,» saka Latišenko.

Līdzīgās domās ir arī LTV ārzemju ziņu redaktore Paula Justoviča, kura norāda, ka šāds lēmums no Eiropas Padomes puses ir diezgan pragmatisks un tam nav saistība ar būtiskiem pagriezieniem attiecībās ar Krieviju. «Ja Krievijai netiktu atjaunotas balsstiesības, tad tā būtu izstājusies no Eiropas Padomes pavisam un Krievijas pilsoņi vairs nevarētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas Rietumu pasaulei ir pietiekami svarīgi,» pauž Justoviča.

Žurnāliste arī norāda, ka būtu nepieciešams atcerēties, ka balsstiesību atņemšanas dēļ Krievija iepriekš bija pārtraukusi savas iemaksas organizācijā un radījusi aptuveni 7% lielu budžeta robu.

«Tāpat arī jāņem vērā, ka šāda soļa [Krievijas balsstiesību atjaunošana] ietvaros netiek pārstāvēta Eiropas Savienība, kura ierasti ir pret Krieviju kritiskāka. Eiropas Padomē ir 47 valstis. Līdz ar to, tās ir diezgan atšķirīgas,» norāda komentētāja. Visbeidzot, viņa arī pauž viedokli, ka neskatoties uz to, ka Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ir norādījis, ka Krievijas balsstiesību atjaunošanu novērtē, Vācija turpinās atgādināt Krievijai par tās pārkāpumiem.

Rietumiem esot svarīgi, lai būtu kāda platforma, kuras ietvaros ar Krieviju sarunāties un paust kritiku.

Trešais TVNET aptaujātais eksperts – Latvijas Universitātes Asociētais profesors Ojārs Skudra arī uzskata, ka par attiecību normalizāciju šeit runāt ir pāragri. Šis esot tikai jautājums par vēlēšanos Krieviju paturēt Eiropas Padomē, lai dotu tās iedzīvotājiem iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un atjaunotu ieguldījumus budžetā, kuri Krievijai ir ievērojami.

«Šis ir bijis jautājums, kad ir bijis jāizvēlās starp sliktu un ļoti sliktu variantu.

Es arī uzskatītu, ka Krievijas piespiedu izstāšanās un iespēju zudums tās pilsoņiem doties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu īsti pareizi nav,» norāda eksperts.

Foto: Karikatūra: Toms Ostrovskis/TVNET. Avots: LETA/AFP

Skudra arī norāda, ka šeit nevajadzētu pārspīlēt ar signāla par Krievijas grēku piedošanu sūtīšanu. «Šeit ir divi signāli – viens, kurš nobalsoja par tiesību atjaunošanu un otrs, kuru veido valstis, kuras nobalsoja «pret». Starp šiem signāliem pašlaik valda konflikts. Tāpēc es uzskatu, ka otrajām valstīm tagad vajadzētu nākt klajā ar rezolūciju, kuras ietvaros tiek noteikti nosacījumi Krievijas tālākajām darbībām Eiropas Padomes iekšienē,» saka politologs.

Vai tā ir Krievijas diplomātijas uzvara?

Ekspertu viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Viskategoriskākais ir Arnis Latišenko, kurš saka, ka tā esot uzvara gan Kremļa diplomātijai, gan arī propagandai. Nedaudz mazāk kategoriska ir Justoviča. «Kaut kādā mērā jau tā ir uzvara, jo principā Krievija balsstiesību atjaunošanu ir panākusi ar draudiem izstāties pavisam,» norāda komentētāja.

Pretēju viedokli gan pauž Ojārs Skudra.

«Tā varētu būt Krievijas diplomātijas uzvara tikai tad, ja Eiropas Padome pēkšņi pieņemtu rezolūciju, ka Krimas aneksija un darbības Donbasā būtu jāvērtē citādāk.

Es neticu, ka Eiropas Padome pieņems šādas rezolūcijas, jo tā principā necenšas būt izteikta politiska organizācija. Tā ir vairāk orientēta uz kultūru, izglītību, pilsonisko sabiedrību un līdzīgām lietām. Eiropas Padome ir vairāk simboliska organizācija un tai reālas starptautiskās ietekmes Eiropā un pasaulē nav,» saka Skudra.

Foto: Reuters/ScanPix
Komentāri (77)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu