Krievijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) ir pretrunā ar Eiropas Padomes (EP) principiem un pamatvērtībām, un nopietni iedragā organizācijas reputāciju un rīcībspēju, par Latvijas pozīciju aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM akcentē, ka Latvija neatbalsta Krievijas balsstiesību atjaunošanu EPPA.
Notikumu attīstība gan EP Ministru komitejā šī gada maijā Helsinkos, gan pašreiz notiekošajā EPPA nav pieņemama, pauž ĀM uzsverot, ka Latvija nevar ignorēt Krimas nelikumīgo aneksiju, konfliktu Donbasā un situāciju Abhāzijā un Dienvidosetijā.
"Latvija un tai līdzīgi domājošās valstis turpinās aktīvi konsultēties un rīkoties, lai aizstāvētu starptautiskās tiesības un pamatvērtības," teikts ĀM paziņojumā.
26.jūnijā EPPA vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.
Kā ziņots, protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtraukušas dalību Strasbūrā notiekošajā EPPA sesijā un nolēmušas atgriezties mājās, lai ar savu valstu valdībām un parlamentiem konsultētos par kopīgu rīcību nākamajās sesijās.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas delegāciju paziņojumā teikts, ka EP ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru, nevis agresijas upurus, un tāpēc organizācijas nākotne ir apdraudēta, jo tā zaudē cilvēku uzticību.
EP nav Eiropas Savienības institūcija. EP ir atsevišķa organizācija, kas apvieno gandrīz 50 Eiropas valstis un kuras deklarētais mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, liecina ĀM mājaslapā publicētā informācija.
