Noslēpumi Ķīnas akadēmiskajās datubāzēs atklāj pavedienus par "Huawei" saikni ar armiju (8)

Tiek norādīts, ka pēdējās desmitgades laikā “Huawei” darbinieki vismaz desmit projektos ir cieši sadarbojušies ar dažāda ranga Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas pārstāvjiem. Šie projekti bija saistīti ar komunikāciju jomas izpēti, kā arī mākslīgā intelekta izstrādi.

Šajos projektos un pētījumos, kas "noslēpti Ķīnas akadēmiskajās datubāzēs", nozīmīgu lomu spēlējušas arī Centrālās Militārās komisijas – bruņoto spēku vadošās institūcijas amatpersonas, kuras palīdzējušas pētīt tehnoloģiju lietotāju emocijas internetā.

Savukārt Ķīnas Nacionālā Aizsardzības tehnoloģiju universitāte ieguvusi un analizējusi dažādus satelītu attēlus un ģeogrāfiskās koordinātas.

Šie projekti ir tikai daļa no publiski pieejamajiem pētījumiem, kas atklāj, kā “Huawei” darbinieki ir sadarbojušies ar Ķīnas bruņoto spēku dažādām struktūrvienībām. “Bloomberg” pētīja dažādas publikācijas un dokumentus, kurus izmanto Ķīnas akadēmiķi un industrijas speciālisti. Publikāciju autori, kuru vārdi medijos iepriekš nebija atrodami, sevi identificēja kā “Huawei” darbiniekus.

“Kompānija “Huawei” nav informēta par savu darbinieku individuāli veiktajiem pētījumiem. “Huawei” nav neviena sadarbības līguma pētniecības un attīstības jomā ar bruņoto spēku institūcijām. “Huawei” attīsta un ražo komunikācijas produktus, kas atbilst visiem civilajiem standartiem visā pasaulē, un šīs kompānijas ierīces nekādi netiek pielāgotas militārām vajadzībām,” norāda “Huawei” preses pārstāvis Glens Šloss.

Ķīnas Aizsardzības ministrija nav komentējusi šo informāciju, savukārt “Huawei” galvenais jurists Sons Lipins burtiski atkārtoja preses pārstāvja Šlosa teikto: “”Huawei” nedz pielāgo, nedz nodrošina pieeju militārās jomas pārstāvjiem jebkāda veida pētījumiem. Mūsu rīcībā nav informācijas, ka kāds darbinieks būtu veicis pētījumus, sadarbībā ar militāristiem. Mums nav šāda veida sadarbības projektu,” teica Lipins.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir noteikusi stingrus ierobežojumus pret “Huawei”. Tai ir limitētas biznesa iespējas ar ASV uzņēmumiem, jo, pēc ASV amatpersonu teiktā, “Huawei” apdraud ASV nacionālo drošību.

Vašingtonas pārstāvji uzsvēruši, ka “Huawei” saistību ar Ķīnas militāro jomu nevar izslēgt tādēļ, ka uzņēmuma vadītājs – miljardieris Rens Ženfejs ir lojāls Ķīnas komunistiskajai partijai, kā arī, armijas dienesta laikā viņš strādāja tieši komunikāciju jomā.

Tomēr “Bloomberg” iegūtā informācija, sākot ar 2006. gadu, nav simtprocentīgs pierādījums, ka “Huawei” darbinieki būtu sadarbojušies ar militārās jomas pārstāvjiem. Pētījumā tika izmantota arī akadēmiskā datubāze, kuru Ķīnas augstskolu profesori izmantojuši, lai atklātu studentu darbos plaģiātismu.

Šajā datubāzē ir atrodami arī dažādi sensitīvi pētījumi un projekti, kuri oficiāli tā arī nav publicēti. Datubāzē ir vairāki tūkstoši dažādu dokumentu. Tiek norādīts, ka uzņēmumā “Huawei” strādā aptuveni 180 000 darbinieku, tādēļ ir grūti novērtēt, cik nozīmīga ranga darbinieki ir veikuši dažādos pētījumus.

Tehnoloģiju kompānijas un militārās aģentūras visā pasaulē ir sadarbojušās vairāku desmitgažu ilgumā, radot tehnoloģijas, bez kurām mūsdienu dzīve nav iedomājama, piemēram, internets.

Ķīnā, savukārt, valdība kontrolē faktiski visas dzīves un ekonomikas jomas, tādēļ arī uzņēmuma vadītāja Rena pagātne rosina daudz jautājumu par viņa ieinteresētību strādāt valsts režīma labā. Tomēr ne tikai uzņēmuma pārstāvji, bet arī pats Rens ne reizi vien ir uzsvēris, ka “viņa darbs “Huawei” ir tikai bizness, viņa attiecības ar militāro jomu ir minimālas, un darbā par politiku tiekot pilnībā aizmirsts”.

Pētījumos ir iespējams secināt, ka ir vismaz viena joma pārklājas, un tas ir personāls. Pētījumi gan tieši nepierāda, ka “Huawei” ir zināma sadarbība ar militāro jomu, bet ir norādes, ka vismaz daļai personāla šāda sadarbība ir. Lai arī kompānijas vadība ir noliegusi savu darbinieku saistību ar militāristiem, pētījumos var secināt, ka atsevišķu darbinieku sadarbība bijusi pat ļoti cieša.

“Huawei” pārstāvji vienmēr uzsvēruši, ka kompānija nekad nav izpaudusi sensitīvu informāciju valdībai, un to nedarītu pat tad, ja tiktu saņemts oficiāls pieprasījums. Savukārt kompānijas vadītājs Rens ir centies dažādi norobežoties no savas militārās pagātnes. Tas jūtams viņa sniegtajās intervijās starptautiskajiem medijiem.

”Jā, mēs regulāri veicam dažādus izpētes projektus, taču nekad neesam sadarbojušies ar militāro jomu. Iespējams, ka mēs militāristiem esam pārdevuši kādu civilo ekipējumu. Cik daudz, nezinu, taču mums nav iebildumu, ja viņi ir mūsu klienti,” sacīja Rens.

Arī Bruņoto spēku pārstāvji ir nolieguši informāciju, ka armija sadarbotos ar “Huawei”.

“Tā nav militāra kompānija. Nesaprotu šo loģiku. Ja reiz “Huawei” vadītājs reiz ir dienējis, tad tas automātiski nenozīmē to, ka viņa vadītā kompānija būtu ar militāru ievirzi,” jūnijā Singapūrā sacīja Ķīnas aizsardzības ministrs.

Tomēr “Huawei” iespējamā sadarbība ar militārās jomas pārstāvjiem ir aktīvs diskusiju temats ASV, jo iepriekš Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas rīcība ir saasinājušas attiecības Dienvidķīnas jūrā. Tieši šīs bruņoto spēku struktūras pārstāvji ir apsūdzēti dažādu hakeru operāciju īstenošanā.

Tāpat iepriekš Pekina Sji Dziņpina vadībā ir izrādījusi interesi par aktīvāku iesaisti privāto kompāniju darbībā, it īpaši jomās, kas varētu būt noderīgas aizsardzības sektorā.

Viens no pētījumu piemēriem ir “Huawei” darbinieka Li Dži veiktais pētījums, kas tapis sadarbībā ar diviem militārajiem pētniekiem. Pētījums veikts par ģeogrāfiskās informācijas sistēmas tendencēm, kā arī datu ieguvi un ievākšanu. Pētījums tika veikts 2009. gadā Ķīnas pilsētā Dalianā, un toreiz Li Dži strādāja ”Huawei” vadības departamentā. Viņam palīdzēja pētnieks no Ķīnas Nacionālās Aizsardzības tehnoloģiju Universitātes, savukārt vēl viens pētnieks bija Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas struktūrvienības vadītājs.

Vēl viens piemērs – 2013. gadā publicētais pētījums, kurā Žu Džans strādāja Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas slimnīcā, kur centās iegūt informāciju par tehnoloģiju lomu sirds signālu saņemšanā. Pētījums tika finansēts armijas piecu gadu projektā. Jāpiezīmē, ka arī Žu Džans ir identificēts kā kompānijas “Huawei” darbinieks.

Ķīnas varasiestādes un profesori gan norāda, ka šāda prakse tiek piekopta visā pasaulē, un nekas neliecinot, ka “Huawei” būtu Ķīnas militārās jomas pakļautībā.

“ASV ir veikti līdzīgi pētījumi, kurus finansē bruņotie spēki. Pētniecībai ir virkne finansējuma avotu, tostarp arī no militārās jomas,” uzsvēra Honkongas universitātes profesors Vons Kamfajs.