Sabiedrībā digitālās prasmes nepieciešams attīstīt paradumu līmenī, lai pilnveidotu ikdienas procesu integrāciju digitālajā vidē ne tikai iedzīvotājiem, bet arī biznesa un valsts sektorā, ceturtdien ekspertu diskusijā par sabiedrības zināšanām digitālajā laikmetā stāstīja valodas tehnoloģijas uzņēmuma "Tilde" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.
Viņš uzsvēra, ka jaunieviestajiem virtuālajiem asistentiem jeb "čatbotiem" ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Regulāri patērējot uzņēmuma vai valsts institūcijas "čatbotu", pieaug ne tikai uzņēmuma, institūcijas darba efektivitāte, bet arī samazinās iedzīvotāja patērētais laiks problēmas risināšanai un pieaug "čatbota" intelekts.
"Lai veidotos saprātīgs algoritms, kas stiprina "čatbotu" atbildes intelektuālā līmenī, nepieciešami reāllaika dati - patērētāji -, kas, uzdodot savus jautājumus, vienlaikus trenē virtuālā asistenta prasmi atbildēt arvien jēgpilnāk," skaidroja Kauliņš.
Kauliņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir nepieciešama iekšējā motivācija, kas mudina cilvēku dzīvē kaut ko mainīt. Piemēram, uzņēmējiem ir vērtīgi vērot lietotāja pieredzi, jo, analizējot, cik un kā lietotājs patērē uzņēmēja risinājumu vai tehnoloģiju, palīdz saprast, kas jāpilnveido, lai iedzīvotājs uzņēmēja risinājumu patērētāju aizvien biežāk.
Runājot par izglītības lomu digitālo prasmju veidošanā, Kauliņš norādīja, ka skolotāji aizvien baidās no digitālajiem rīkiem un veido pretestību. Pēc viņa sacītā, veids, kā skolēni apgūst saturu, ir novecojis, taču tajā pašā laikā Latvijā ir maz digitālo mācību rīku, kas to mainītu.
Izglītības platformas "Edurio" vadītājs Ernests Jenavs skaidroja, ka tehnoloģiju loma izglītībā ir nevis veidot vidējo mācību tempu visai klasei, bet dot iespēju katram skolēnam apgūt izglītību savā tempā. "Būtiski ir veidot analītikas prasmes un spēju strādāt ar jaunām situācijām. Mēs nevaram skolēnam iemācīt strādāt tikai ar "Word" dokumentiem un uzskatīt, ka viņam ir digitālās prasmes. Tam papildus ir nepieciešami citi risinājumi, kas paver jaunas iespējas skolēniem darīt un saprast vairāk," atklāja Jenavs.
Savukārt, runājot par skolotāju digitālajām prasmēm, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglīts sacīja, ka digitālās prasmes veido pievienoto vērtību izglītības procesos. Viņš skaidroja, ka digitālās prasmes nav sarežģītas, taču tās ir jāmāca, lai tās prastu pielietot ne tikai skolā, bet arī ikdienas gaitās un profesionālajā dzīvē. "Līdz ar to kompetenču ieviešana skolotājiem būs būtisks solis, kas skolotājiem dos iespēju skolēniem iemācīt digitālās prasmes jēgpilni," teica Eglīts.
LETA jau ziņoja, ka EM pēc nesen veiktā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījuma noteikusi vairākus prioritāros jautājumus nozares attīstības veicināšanai. Diskusiju cikla "#21gsLatvija" laikā kopā ar valsts institūciju pārstāvjiem, nozares ekspertiem un uzņēmējiem tiks meklēti risinājumi jaunuzņēmumu nozares un Latvijas starptautiskās konkurētspējas attīstībai.
Pirmā diskusija, kas norisinājās 14.jūnijā bija veltīta darbinieku akciju opcijām, bet otrajā diskusijā 21.jūnijā tika runāts par Latvijas zīmolu.
Diskusiju ciklu "#21gsLatvija" rīko EM un Latvijas jaunuzņēmumu asociācija "Startin.lv".
