Atbalsta akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam par 15% līdz februāra beigām

Attiecīgās izmaiņas stātos spēkā šogad 1.augustā.

Komisijas vairākums neatbalstīja priekšlikumu par akcīzes likmes samazināšanu arī alum.

Gandrīz pusei no Igaunijas iedzīvotājiem, kas Latvijā iegādājušies alkoholu, šī rīcība bija viens no iemesliem vai arī galvenais iemesls mūsu valsts apmeklējumam, liecina pēc Latvijas alkohola nozares organizāciju pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, ko komisijā prezentēja tā vadītājs Arnis Kaktiņš. Alkohola pircējs no Igaunijas vidēji vienā apmeklējuma reizē iztērējis Latvijā 136 eiro, liecina aptaujas dati.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.

Kā sēdē skaidroja FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, līdzekļu samazinājums veidojas no vairākām pozīcijām - no ienākumiem no akcīzes alkoholam, no pievienotās vērtības nodokļa, no akcīzes degvielai un ieņēmumiem par citām papildus iegādātām precēm, ne tikai alkoholu. Piemēram, ir saņemta informāciju par būvmateriālu tirdzniecības pieaugumu pierobežā.

Kritiku par to, ka netiek samazināts akcīzes nodoklis arī alum, pauda opozīcijas deputāti Karina Sprūde un Aldis Gobzems. Tāpat opozīcijas parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (S) interesējās, kāpēc jau sākotnēji FM nerosināja arī šādas izmaiņas.

TVNET jau vēstīja, ka komisijas sēdē kā pretargumentu šādu izmaiņu veikšanai tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) un FM pārstāvji norādīja, ka arī pēc Igaunijā veiktās akcīzes nodokļa samazināšanas alkoholam Latvijā joprojām alum saglabājas mazāka akcīze, nekā kaimiņvalstī.

Saeima par likumprojektu varētu lemt ārkārtas sēdē 8.jūlijā. Parlamenta Prezidijam vēl jālemj par šīs sēdes sasaukšanu.

Par akcīzes likmes regulējumu pēc 29.februāra vēl varētu lemt, ņemot vērā arī vienošanos par valsts budžeta likumprojektiem, šodien žurnālistiem pauda komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP). Viņš iepriekš arī norādīja, ka tas būs atkarīgs no Latvijas un Igaunijas sarunām, kuras ir nepieciešamas, lai "nebūtu šāda veida situācijas, kad divas valstis iesaistās sāncensībā par akcīzes nodokli".

Politiķis iepriekš pauda, ka ilgtermiņā akcīzes likme stiprajam alkoholam ir ceļama.

Saskaņā ar šodien atbalstīto likumprojekta redakciju saglabājas spēkā norma, ka no 2020.gada 1.marta gaidāms akcīzes palielinājums stiprajam alkoholam. Šāds regulējums saglabāts, atbalstot deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) iesniegto priekšlikumu.

Kā ziņots, visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā "nevajadzīgi nekarotu", bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Gaidāmās izmaiņas saistītas ar Igaunijas pieņemto likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

Tikmēr Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka Lietuva nedomā sekot Igaunijas un Latvijas paraugam un samazināt akcīzes nodokļa likmes visiem vai daļai alkoholisko dzērienu.