Pabriks dāvanā no Kanādas aizsardzības ministra saņem demilitarizētu šauteni

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

FOTO: Ieva Makare/LETA

Ja Krievija neatsāks ievērot Vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu līguma (INF) nosacījumus, NATO jādod skaidrs signāls, ka militāra spēka izmantošana pret jebkuru Eiropas valsti, jo īpaši NATO dalībvalsti, būtu liela kļūda, NATO Ziemeļatlantijas padomes aizsardzības ministru sēdē paudis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Roberts Skraučs, sanāksmē tika apspriesta INF līguma nākotne Krievijas saistību neievērošanas dēļ.

"Neraugoties uz NATO centieniem nodrošināt abpusēju INF līguma nosacījumu ievērošanu, jārēķinās ar to, ka Krievijas pašreizējā nostāja var palikt nemainīga. Šādā gadījumā aliansei jādod skaidrs signāls, ka militāra spēka izmantošana pret jebkuru Eiropas valsti, jo īpaši NATO dalībvalsti, būtu liela kļūda," akcentējis Pabriks.

Aizsardzības ministrs uzsvēris, ka saspīlējumam starp Irānu un ASV vajadzētu tikt mazinātam miermīlīgā ceļā, kā vienu no potenciālajiem risinājumiem minot Irānas apņemšanos pārtraukt kodolieroču izplatīšanu.

Ministrijas pārstāve Vita Briže aģentūru LETA informēja, ka Briselē Pabriks saņēmis arī simbolisku dāvanu no Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sadžana - demilitarizētu šauteni "Lee Enfield". Šautene simbolizē Kanādas dāvinājumu Latvijai - 120 šāda veida šautenes Nacionālo bruņoto spēku (NBS) goda sardzes vajadzībām.

Kā uzsvēris pats Pabriks, "Lee Enfield" ir īpaša dāvana NBS Latvijas armijas simtgadē, jo šī veida ieroči bija karavīru bruņojumā jau 1919.gadā, kad Latvijas armija tika izveidota. "Turklāt šis žests apliecina Latvijas un Kanādas ciešo sadarbību aizsardzības jomā, kuras attīstība ir būtiska reģionālās drošības stiprināšanā," teicis Pabriks.

Abu valstu amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja reģionālās un starptautiskās drošības jautājumus, Latvijas un Kanādas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, kā arī turpmākos darbus NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā spēju pilnveidošanā un integrēšanā Latvijas aizsardzībā.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas, Melnkalnes un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar NBS, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.

Kā ziņots, INF, kuru 1987.gadā parakstīja ASV un toreizējā Padomju Savienība, aizliedz no zemes palaižamās raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz 500 līdz 5500 kilometrus.

Vašingtona, kurai atbalstu pauduši arī tās sabiedrotie, uzskata, ka Krievija šo līgumu pārkāpusi, attīstot raķetes 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. ASV devušas Krievijai laiku līdz 2.augustam, lai pakļautos līguma prasībām, pretējā gadījumā draudot izstāties no INF.

Uz augšu