Kariņš bažīgs par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un algu inflāciju

Premjers Krišjānis Kariņš

FOTO: Reuters/ScanPix

Latvijas ekonomikas un budžeta politikas kontekstā bažas rada izaugsmes palēnināšanās un algu inflācija, intervijā "Neatkarīgajai" sacījis premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis pastāstījis, ka darbā pie nākamā gada budžeta ir notikuši vairāki valdības semināri. "Prognozējam, plānojam, nosakām prioritātes, kā varēsim vienoties," stāstījis premjers, "mani dara bažīgu tas, ko vēroju gan starptautiskā ekonomikā, gan Latvijā - notiek izaugsmes palēnināšanās. Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. (...) Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas."

Ministru prezidents atzīmējis, ka Latvijā ir arī diezgan liela algu inflācija, kas ir augstāka par produktivitāti. Tā rezultātā uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. "Tas ir negatīvs efekts un var novest uzņēmumus līdz maksātnespējai. Tā nav laba tendence."

Šādos apstākļos Kariņš vēlētos, ka Latvija samazina budžeta deficītu. "Labos laikos, kas mums vēl tagad nedaudz ir, vajadzētu drusku iekrāt naudu, lai tiešām palēnināšanās vai ekonomikas lejupslīdes gadījumā mums būtu lielākas rezerves sociāliem maksājumiem un rezerves, lai kompensētu sabiedrībai iespējamos zaudējumus."

Kariņš atzīmējis, ka valdības ministri saredz attaisnojumus, kāpēc izdevumus nākamā gada budžetā vajadzētu palielināt, un lielā mērā runā par algām savās nozarēs: "Skati, kur gribi, - visās nozarēs tā ir objektīva vajadzība - gan ārstiem, gan policistiem, gan skolotājiem. Bet visu, ko gribētu, atļauties nevar - tas sanāktu vairāk nekā līdz šim ministru pieteiktais palielinājums par 600 miljoniem. Nākamgad budžets būs aptuveni 9,9 miljardu eiro apjomā - tas ir krietni pieaudzis, jo arī ekonomika ir krietni augusi. Bet visu nevarēsim atļauties. Debates, lai neteiktu - strīdi, jau notiek. Vienā pusē ir ministri, kas argumentē, kāpēc kādā sfērā vajag ieguldīt vairāk, un otrā pusē esmu es ar finanšu ministru, kas saka, ka vajag vairāk samazināt deficītu nekā palielināt izdevumus."

Taujāts, vai tas nozīmē, ka algu pielikuma nebūs, premjers skaidrojis, ka par skolotāju algām varot teikt tā, ka "būs, kā solījām: notiks reformas, pieliks algas". Reformas sistēmā notiekot, līdz ar to no septembra skolotāju algas būšot palielinātas.

"Tālāk jāskatās cauri visiem sektoriem. Viena lieta, ko gan es uzstāju - gan izglītībā, gan iekšlietu sistēmā, gan citur: jāatceras, ka nauda, ko izdod absolūtos skaitļos, nav maza. Iekšlietu sistēmā tie ir 430 miljoni, izglītības sistēmā - gandrīz 800 miljoni," sacījis politiķis, "nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas. Es vēl neesmu redzējis analīzi, bet mēs šogad ielikām papildus gandrīz 90 miljonus eiro veselības budžetā ar domu, ka tas aizies algās - vai tiešām šī nauda ir nonākusi algu paaugstināšanā vai vienkārši ieplūdusi sistēmā. Arī veselības sistēmā nav racionāla līdzekļu izlietojuma, jo ir salīdzinoši liels slimnīcu skaits un nav koncentrētu pakalpojumu. Ja neesi ļoti bagāts, jābūt ļoti gudram. Tas attiecas uz Latviju: ja neesam ļoti bagāti, jābūt ļoti gudriem, kas nozīmē labāk saimniekot ar to naudu, kas ir. Bet mēs vēl ne visur labi saimniekojam."

Kopumā Kariņš esot drošs, ka budžeta deficītu viņa valdība nepalielinās. "Vai būsim spējīgi būtiski budžeta deficītu samazināt, par to gan neesmu drošs," piebildis politiķis.

Uz augšu