No 12. līdz 13. jūlijam norisināsies mentālajai veselībai veltīts festivāls „Ogle”. Tā ietvaros uzstāsies Latvijā zināmi mākslinieki kā ansis, Skutelis, "Double Faced Eels", "Riga Reggae" un citi. Aicinot svinēt dzīvi un sekmēt kopības sajūtu, saruna ar kulta grupu "Singapūras satīns", kas klausītājus un vienkāršus garāmgājējus neatstāj vienaldzīgus.

"Singapūras satīns"

FOTO: publicitātes

Nupat klajā nāca apvienības otrais studijas albums - tā tapšanas process noritēja bez starpgadījumiem?

Albumu sākām veidot šī gada sākumā, un ceļš līdz gala rezultātam nebija viegls, jo esam auguši kā mūziķi, personības un cilvēki - tātad mums ir ļoti augstas prasības un ekspektācijas pašiem pret sevi. Bija dziesmas un panti, kas “palika aiz borta”, jo neredzējām nekādu veidu, kā tās loģiski integrēt albumā, bet varbūt mēs kādu dienu izdosim pilnu relīzi ar visiem mūsu nepublicētajiem gabaliem. Vienīgais starpgadījums ir mūsu nelielais misēklis ar izplatītāju, kā rezultātā nedaudz aizķērās albuma izlaišana straumēšanas platformās.

2016. gada vasarā jūs publicējāt dziesmu „Ej vēl tālāk”, vai esat kādreiz lasījuši pašmotivācijas grāmatas?

Nē, mēs motivējam viens otru un paši varētu sarakstīt tādu grāmatu (smejas).

Singapūras satīns "Ej vēl tālāk / MOTREPS"

Sabiedrībā arvien vairāk runā ne vien par fizisko, bet arī mentālo veselību. Tiek pievērsta uzmanība depresijai, trauksmei. Jūs, "Singapūras satīna" vīri, esat ar šīm problēmām kādreiz saskārušies?

Mēs visi vairāk vai mazāk esam ar saviem tarakāniem galvā. Citiem viņi ir vairāk, citiem mazāk, bet viņi ir mums visiem. Mentālā veselība ir kaut kas tāds, pie kā tev ir jāstrādā katru dienu, visu atlikušo mūžu.

Ir ļoti viegli “pazust” 21. gadsimtā, bet mēs cenšamies viens otru pieturēt pie realitātes un primāri dienas beigās mēs esam draugi, sekundāri grupa.

Mums šķiet, ka jebkuram “māksliniekam” vai “mūziķim” nav “pilns rubulis”. Normāli, veselīgi un laimīgi cilvēki nedēļas nogalēs aizbrauc uz vasarnīcu nopļaut zāli, pacept gaļu un padzert alu, bet visi dīvaiņi meklē visdažādākos ekspresijas veidus, kā sevi izlikt pasaulei. Mums šķiet, ka tas ir viens no veidiem, kā mēs sadzīvojam ar mūsu personīgajām problēmām. Ieslēdzamies studijā un ražojam mūziku.

Kāpēc, jūsuprāt, ir tik grūti par to skaļi runāt? Vai šī kādreiz būs tēma, no kuras sarunās cilvēki neizvairīsies?

Par to Latvijā ir grūti runāt, jo mums velkas līdzi PSRS mentalitātes mantojums. Kā mēs visi zinām, PSRS cilvēkiem “nebija psihisko traucējumu un mentālo slimību”. Tas stereotips iesakņojies joprojām - lielākā daļa cilvēku no tās ēras to neuztver nopietni vai pat apspiež, kā rezultātā mums ir redzamas ļoti bēdīgas sekas un statistika.

Latvijā ir arī izteikts toksiska maskulīnisma kults, ka “vecim viss vienmēr ir labi un īsti veči neraud”, bet tajā pašā laikā Latvijā ir viens no augstākajiem vīriešu pašnāvību skaitiem pasaulē.

Statistika ir ļoti drūma.

Sinapūras satīns "Piededzini Mann"

Runājot par mentālo veselību, kāda būtu Singapūras satīna recepte laimīgai dzīvei?

Dari sevi un dari to, kas dara tevi laimīgu. Piefiksē lietas, kas tevi dara nelaimīgu un izvairies no tām. Tas tiešām ir tik ļoti vienkārši. Dari to, kas tev sagādā patiesu prieku. Tā nav raķešu zinātne, visas ģeniālās lietas ir ļoti, ļoti vienkāršas. Tu dzīvo dzīvi sev un neļauj nevienam ieskaidrot pretējo.

Ziemassvētku laikā jūs divus gadus pēc kārtas veidojāt ziedojumu akcijas maratona „Dod pieci” laikā. Cik jums ir svarīgi izrādīt rūpes vienam par otru ikdienā?

Kā jau teicām iepriekš, mēs sākumā esam draugi un tikai pēc tam grupa. Mēs viens otru atbalstām, kā vien mēs varam. Mēs esam kā viena liela disfunkcionāla ģimene, kas kaut kādā veidā tomēr strādā un pilnvērtīgi funkcionē (smejas). Mēs bieži vien viens otram jūtamies kā brāļi vai radi, kas mums trūkuši. Katram no mums ir savas īpašības, kas trūkst citiem. Mēs viens otrā saskatām kaut ko tādu, ko paši gribētu sev un viens no otra mācamies - varbūt tāpēc mums viss tik organiski sanāk. Atbalsts ir vissvarīgākais.

Singapūras satīns "Pārāk jauna".

jums šķiet, vecums nāk viens?

Mums šķiet, ka ir maksimāli svarīgi nodarbināt savas smadzenes līdz pat kapa malai. Lasīt grāmatas, mācīties, strādāt intelektuālus darbus u.tml. Smadzenes ir gluži kā jebkurš cits muskulis organismā. Tu nedrīksti apstāties pie sevis pilnveidošanas. Ir konstanti jāmeklē veidi, kā savas smadzenes nodarbināt, lai tās turpinātu veselīgi funkcionēt.

Jūsu dziesmās ir dzirdamas trāpīgas frāzes, kuras jaunieši ievij arī ikdienas sarunās. Cik ilgā laikā top Singapūras satīna dziesmas?

Dziesma var tapt no trīs dienām līdz trīs nedēļām, bet ir arī citi izņēmumi. Jaunajā albumā ir dziesma, kuras piedziedājums tika ierakstīts 2017. gada rudenī, bet tikai šī gada pavasarī mēs uzrakstījām pantus un pabeidzām dziesmu.

Singapūras satīns "Čoms kā tu".

Jūsu pirmajā albumā bija dziesma par Tinder meitenēm. Vai kāds no apvienības pats ir atradis savu veiksmes stāstu šajā iepazīšanās portālā?

Salvadors nejauši iepazinās ar savu draudzeni Tinder un jau ir ar viņu kopā 2,5 gadus.

Vai, jūsuprāt, dzīve vienmēr ir tik skaista kā ballītes?

Nē. Dzīve nav konstantas ballītes un tai arī tādai nav jābūt. Jebkāds progress un personības izaugsme veidojas tikai grūtību laikā. Grūtības un “iešana ārpus komforta zonas” tev palīdz augt un pilnveidoties, tāpēc visam ir jābūt balansā.

Kur tuvākajā laikā varēs sastapt "Singapūras satīnu"?

12. jūlijā festivālā "Ogle", 13. jūlijā būsim Ghetto Games Ventspilī un 3. augustā "Summer Sound".

Biļetes uz festivālu iepriekšpārdošanā šeit