Eksperts: Vienota Latvijas atpazīstamības zīmola izveidošanā lielākās grūtības sagādā atšķirīgās intereses

Latvijas karogs. Ilustratīvs attēls

FOTO: Zane Bitere/LETA

Vienota Latvijas atpazīstamības zīmola izveidošanā lielākās grūtības sagādā atšķirīgās intereses, Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā "#21gsLatvija" atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa - Lukaševica.

Viņa norādīja, ka 12 gadu laikā diskusijas par Latvijas atpazīstamības zīmolu ir ievilkušās un joprojām nav noslēgušās.

"Problēma ir tā, ka mums vienmēr ir bijis grūti izvēlēties, un katrs iesaistītais ir uzsvēris tieši savu virzienu - vai tas būtu par "zaļāko" valsti, attīstītām informācijas tehnoloģijām vai Latviju kā tranzīta centru. Un tagad jau, es uzskatu, ka esam nokavējuši vienu jomu, ko varam prezentēt kā savējo. Tā vietā svarīgi ir vienoties par vienotu vēstījumu par Latviju un neveidot pretrunīgus vētījumus starptautiskā vidē," teica Kalniņa - Lukaševica.

Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta uzsvēra, ka līdz šim nevienam nav izdevies valsts līmenī definēt vienoto kopīgo vēstījumu. Patlaban arī valsts iestādēm konkrēta rīcības plāna nav. "Patlaban ir īstais brīdis kādam uzņemties līdera lomu un definēt, kas tad mēs gribam būt. Mums ir daudz labu lietu, bet mēs nemākam par tām stāstīt. Dažādām ministrijām atšķiras viedokļi par to, kas ir Latvijas nākotne. Un stāsts ir tikai viena puse. Vēl jau jābūt arī tiem, kas šo stāstu piegādā," skaidroja Branta.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atklāja, ka valstīm kā Latvijai, kam nav dabas resursu, ir jācīnās par talantiem. Tāpēc Latvijai svarīgākais būtu radīt, piesaistīt un noturēt talantus, viņš teica.

Savukārt Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" valdes locekle Līva Pērkone uzsvēra, ka Latvijas tēlu veido uzņēmumi, viņu veiksmes. "Ir tikai viena nelaime - ja mēs nespējam pastāstīt, kāpēc šis veiksmes stāsts varēja rasties tikai Latvijā, tad Latvijas šajā stāstā nav," teica Pērkone.

Viņa piebilda, ka gada sākumā Ekonomikas ministrija pabeidza plašu pētījumu par jaunuzņēmumu nozari, analizējot, ko darīt, lai attīstītu Latvijā augstas pievienotās vērtības uzņēmumus. "Viens no būtiskākajiem secinājumiem - jaunuzņēmumu vidē ir aktuāli tie paši izaicinājumi, kas citiem eksportējošiem uzņēmumiem - talantu piesaiste, valsts reputācija, konkurētspēja. Patlaban valsts zīmolu dažādās jomās veido vairākas valsts iestādes, kas katra fokusējas uz savu specifisko jomu - tūrismu, kultūru, investīcijām," viņa norādīja.

LETA jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija pēc nesen veiktā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījuma noteikusi vairākus prioritāros jautājumus nozares attīstības veicināšanai. Diskusiju cikla "#21gsLatvija" laikā kopā ar valsts institūciju pārstāvjiem, nozares ekspertiem un uzņēmējiem tiks meklēti risinājumi jaunuzņēmumu nozares un Latvijas starptautiskās konkurētspējas attīstībai.

Pirmā diskusija, kas norisinājās 14.jūnijā bija veltīta darbinieku akciju opcijām, bet otrajā diskusijā 21.jūnijā tika runāts par Latvijas zīmolu.

Diskusiju ciklu "#21gsLatvija" rīko Ekonomikas ministrija un Latvijas jaunuzņēmumu asociācija "Startin.lv".

Uz augšu