Eiropas Savienības (ES) Tiesa pirmdien steidzamības kārtā noraidījusi bijušā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona lūgumu apstiprināt viņa Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mandātu, neskatoties uz viņam Spānijā izvirzītajām apsūdzībām.
Luksemburgā bāzētās tiesas prezidents pirmdien nolasīja provizorisko spriedumu, ar kuru tiek noraidīta Pudždemona un viņa partijas biedra - bijušā Katalonijas veselības ministra Antoni Komina - prasība apstiprināt EP deputāta mandātus.
Lēmums pieņemts dienu pirms jaunā EP sasaukuma pirmās sēdes Strasbūrā.
Abus katalāņu politiķus maija beigās ievēlēja EP, lai gan Spānija izdevusi viņu aizturēšanas orderi. Viņi dzīvo trimdā Beļģijā.
Spānijas Nacionālā vēlēšanu komisija ir atteikusies izsniegt abu katalāņu politiķu mandātu apliecinājumus viņu advokātam.
Komisija uzstāj, ka atbilstoši Spānijas noteikumiem, visiem, kas ir ievēlēti EP, vispirms ir jāzvēr uzticība Spānijas konstitūcijai, un tam ir jānotiek klātienē.
Katalāņu politiķi to nav izdarījuši, tādēļ nav no Spānijas ievēlēto EP deputātu sarakstā, norādīja vēlēšanu komisija.
Luksemburgā bāzētās tiesas lēmums nozīmē, ka viņi pašlaik neiegūs savus mandātus.
Tiesas prezidents noraidīja iesniegumu pret Spānijas varasiestāžu rīcību. Ja EP deputāti nav nacionālajos sarakstos, EP nevar apliecināt, ka viņiem ir likumīgas tiesības uz mandātu, viņš pamatoja.
Jautājumus, vai EP deputātiem ir klātienē jāzvēr pie Spānijas konstitūcijas, tiek izskatīts Spānijas tiesā, un šajā lietā spriedums vēl nav nolasīts.
Ja abi katalāņu politiķi ieradīsies Spānijā, viņus var aizturēt saistībā ar apsūdzībām par 2017.gada neatkarības referendumu.
Pudždemonam izvirzītas apsūdzības par sacelšanos un citām pretlikumībām, par ko draud līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.
56 gadus vecais Pudždemons devās trimdā uz Beļģiju drīz pēc 2017.gada Katalonijas neatkarības pasludināšanas, lai Spānijā izvairītos no aizturēšanas.
Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Katalonijas premjerministrs Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā un tagad stājušies tiesas priekšā apsūdzībās par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.