ES samita atsākšana atkal atlikta

"Konsultācijas turpinās," norādījis Āmans.

Sākotnēji samita atsākšana bija paredzēta plkst.11 (plkst.12 pēc Latvijas laika), taču nerimstošo domstarpību dēļ par ES augstāko amatu sadali to jau vienreiz nācās atlikt līdz plkst.13.

Tusks turpina neformālas diskusijas ar atsevišķu dalībvalstu līderiem vai to grupām, cenšoties tos pārliecināt par piedāvāto kompromisu, kas paredz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu atdot sociālistu galvenajam kandidātam Fransam Timmermansam, taču sastopas ar pretestību, kuru īpaši aktīvi izsaka Višegrādas grupas valstis - Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija.

Samits, kam bija jāsākas svētdienas vakarā, ieildzis jau trešo dienu. Pirmdien pēc 20 stundas ilgušām neauglīgām sarunām Tusks samitu pārtrauca līdz otrdienai.

Svētdien negaidot kļuva zināms, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā notikušā G20 samita kuluāros panākuši vienošanos, ka EK prezidenta krēsls atdodams sociālistu kandidātam, nevis labēji centriskās Eiropas Tautas partijas izvirzītajam Manfrēdam Vēberam, lai gan EPP Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma visvairāk balsu.

Merkeles un Makrona "suši darījumam" atbalstu pauduši arī Spānijas un Nīderlandes līderi.

Tomēr Timmermansa kandidatūra arī otrdien joprojām izraisa sīvu pretestību.

"Timermanss neies cauri," Višegrādas grupas vārdā paziņoja Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.

Viņš piebilda, ka arī Vācijai ar to būtu jārēķinās.

Arī Polijas premjers Mateušs Moraveckis norādīja, ka līdz galīgās vienošanās panākšanai par augstāko ES amatu sadali vēl ejams "tāls ceļš".

Viņš arī uzsvēra, ka nepieciešams panākt plašu vienprātību dalībvalstu vidū.

Timmermanss, ieņemdams vicepremjera amatu pašreizējā EK sastāvā, bija galvenais dzinējspēks Briseles konfliktā ar Varšavu un Budapeštu, un tādējādi viņa kandidatūra saprotami poļiem un ungāriem nešķiet pieņemama.

Savukārt Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš pārstāv sociālistus, paziņojis, ka "nepieņemama" esot Timmermansa kandidatūras noraidīšana tāpēc, ka viņš aizstāv ES principus.

Tikmēr Merkele aicinājusi pārējo dalībvalstu līderus problēmu risināt ar "jaunu, radošu" pieeju un kompromisa garā.

"Manuprāt, ikvienam jāsaprot, ka viņiem nedaudz jāpiekāpjas," norādīja Vācijas kanclere.