Aptuveni 10% cilvēku ir piedzīvojuši klīnisko nāvi un kādu no mistiskajām pirmsnāves pieredzēm, piemēram, ārpusķermeņa sajūtas, tomēr patiesais šīs pieredzes iemesls joprojām ir mistērija. Tagad zinātnieki saka, ka fenomens varētu būt saistīts ar noteiktām miega anomālijām.
Pētījums, kas publicēts pirmsdrukas vietnē “bioRxiv”, varētu liecināt, ka pastāv saikne starp pirmsnāves pieredzi un REM (ātrās acu kustības miegā) miega traucējumiem. Šajā miega fāzē cilvēks parasti sapņo un ir paralizētā stāvoklī.
Pētnieki atklāja, ka pirmsnāves pieredzi visbiežāk piedzīvo cilvēki, kuri ir ziņojuši par REM traucējumiem, piemēram, miega paralīzi vai halucinācijām īsi pirms iemigšanas.
Viena hipotēze ir tāda, ka cilvēka, kurš piedzīvo pirmsnāves pieredzi, smadzenēs norisinās divu apziņas veidu – nomoda un sapņu stāvokļa – saplūšana.
Tiesa, pētījumā šī saikne ir tikai parādīta un nav pierādīts, ka šādā veida traucējumi var izraisīt pirmsnāves pieredzi.
“Fizioloģisko mehānismu, kas slēpjas aiz REM miega fāzes saplūšanas ar nomodu, identificēšana var palīdzēt mums labāk saprast, kas ir pirmsnāves pieredze,” paziņojumā teica pētījuma galvenais autors Daniels Kondzijella.
Pētījums tika prezentēts 29. jūnijā Norvēģijā, tomēr tas vēl nav publicēts zinātniskajā žurnālā.
Mistiskā pirmsnāves pieredzes
Ziņojumi par pirmsnāves pieredzēm ir bijuši gadsimtiem ilgi, tomēr, cik biežas šāda veida pieredzes sabiedrībā ir, grūti pateikt.
Jaunajā pētījumā zinātnieki izanalizēja informāciju, kas iegūta no 1034 cilvēkiem 35 valstīs. Pētnieki viņiem jautāja, vai viņi kādreiz ir piedzīvojuši pirmsnāves pieredzi. Tiem, kuri atbildēja apstiprinoši, bija jāatbild uz 16 jautājumiem, kas radīti tā, lai pētnieki varētu identificēt un raksturot cilvēku dažādās pirmsnāves pieredzes.
Kopumā 289 cilvēki bija piedzīvojuši kādu no pirmsnāves pieredzēm. No tiem 106 cilvēkiem, balstoties uz atbildēm, pirmsnāves pieredze bija īsta. Visbiežākā pirmsnāves pieredze bija neparasta laika uztvere, ārkārtīga domu plūsma, īpaši spilgtas maņas un ārpusķermeņa sajūta.
Aptuveni pusei no tiem, kuri ziņoja par patiesu pirmsnāves pieredzi, tā norisinājās dzīvībai bīstamās situācijās, piemēram, autoavārijās vai slīkšanas gadījumos. Savukārt otrai pusei šī pieredze parādījās spēcīgu emociju brīžos, piemēram, dzemdībās vai pēc tuva cilvēka zaudējuma.
Kāda sieviete stāstīja, ka dzemdību laikā jutusi, ka mirst un gatavojas doties uz debesīm.
“Es dzirdēju balsis un biju pārliecināta, ka nomiršu. Tas bija dīvaini. Es nespēju kontrolēt savu ķermeni,” stāstīja sieviete.
Kāds cits pētījuma dalībnieks, kurš bija piedzīvojis slīkšanu, stāstīja: “Es jutos tā, it kā mana dvēsele tiktu vilkta ārā no mana ķermeņa. Es it kā peldēju gaisā.”
Zinātnisks skaidrojums
47% cilvēku, kuri ziņoja par patiesām pirmsnāves pieredzēm, arī pieminēja REM miega fāzes traucējumu simptomus, piemēram, miega paralīzi vai halucinācijas īsi pirms aizmigšanas vai pēc pamošanās. Savukārt starp cilvēkiem, kuri pirmsnāves pieredzi nebija piedzīvojuši, par šādiem simptomiem ziņoja tikai 14%.
Pētījuma autori saka, ka dažas no pirmsnāves pieredzēm varētu izraisīt pēkšņa REM miega fāzes īpašību parādīšanās smadzenēs. Citiem vārdiem sakot, cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši pirmsnāves pieredzi, smadzenēs varētu būt citādāks “slēdzis”, kas kontrolē pāreju no nomoda uz REM miega fāzi un otrādāk. Abu šo stāvokļu saplūšana varētu norisināties krīzes situācijās.
Tomēr, kas tieši izraisa pirmsnāves pieredzi, zinātniekiem joprojām nav skaidrs. Dažos pētījumos izvirzīta hipotēze, ka mirstošās smadzenēs to izraisa paaugstināta elektriskā aktivitāte. Citos pētījumos teikts, ka lielu lomu tajā spēlē skābekļa trūkums.
