Ekstremālais karstums līdz 2030. gadam varētu "sadedzināt" desmitiem miljonu darba vietu

FOTO: AFP / Scanpix

Strādājošajiem Eiropā nākas pierast pie arvien pieaugošajām gaisa temperatūrām. Tomēr karstuma ietekme uz globālo ekonomiku līdz 2030. gadam kļūs arvien postošāka, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) veiktais pētījums. Vissmagāk karstuma dēļ cietīs nabadzīgāko valstu ekonomikas.

Lielākā daļa strādājošo Eiropā nav raduši pie ļoti augstas gaisa temperatūras, jo iepriekš karstuma viļņi vasarā bijuši daudz mērenāki. Pagājušajā nedēļā cilvēkiem Eiropas dienvidrietumos bija lieliska iespēja saprast, kā tas ir – strādāt +40 grādu svelmē. Karstuma viļņi ietekmē ne tikai ikdienas dzīvi, bet arī darba produktivitāti visā Eiropā.

Tiesa gan, visā pasaulē darbs ekstremālā karstumā ir pierasts vairākiem miljoniem strādnieku visā pasaulē, no kuriem ievērojama daļa dzīvo pasaules nabadzīgākajos reģionos un valstīs.

ANO norāda, ka darbinieku vidū ir ļoti liela atšķirība starp to, kā tiek izjusts karstums. Ofisa darbinieki, kuri ir pieraduši pie gaisa kondicionieriem un citām ērtībām, visticamāk, lielā karstumā neizturēs ilgāk par vienu vai divām dienām. Savukārt dažādu rūpnīcu darbinieki ir spiesti strādāt ļoti lielā karstumā, kur nav nedz kondicionieru, nedz ventilācijas. Tāpat arī zemkopji ir spiesti strādāt lielā karstumā.

Tiek norādīts, ka cilvēka ķermenim ir noteiktas robežas, kādā gaisa temperatūrā tas var normāli un produktīvi funkcionēt. Ja gaisa temperatūra darba vietā pārsniedz 30-35 grādus, strādājošie var saskarties ar dažādām problēmām.

ANO paspārnē esošā Starptautiskā Darba organizācija norāda, ka pasaulē globālās sasilšanas dēļ būs arvien grūtāk nodrošināt cilvēkiem darba vietas, kas atbilstu visiem standartiem.

Pētījumā “Strādāšana uz siltākas planētas – karstuma stresa ietekme uz produktivitāti un darbu” teikts, ka klimata pārmaiņu dēļ ievērojami kritīsies globālie produktivitātes rādītāji, kas līdz 2030. gadam būs vienlīdzīgi 80 miljonu pilna laika darba vietu zaudējumam.

Savukārt naudas izteiksmē produktivitātes krišanās dēļ globāli tiks zaudēti vairāk nekā 2,1 triljoni eiro.

Pētījumā ņemtas vērā prognozes, kas paredz vidējo temperatūras pieaugumu par 1,5 grādiem līdz 2100. gadam. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās tendences, nevar izslēgt, ka vidējā gaisa temperatūra pasaulē par 1,5 grādiem varētu būt pakāpusies jau līdz 2030. gadam.

Šādi aprēķini tiek uzskatīti par ļoti pieticīgiem. ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija nākusi klajā ar daudz skaudrākām prognozēm – neko nedarot, līdz gadsimta beigām vidējais temperatūras kāpums pasaulē varētu būt robežās no trim līdz pat pieciem grādiem.

Vissmagāk tiks ietekmēts darbs divās nozarēs – zemkopībā un celtniecībā. Šajās nozarēs strādājošajiem nav iespēju patverties no karstuma, un nereti nākas strādāt karstajos saules staros.

Paredzams, zemkopības nozarē strādājošo skaita samazinājums veidos 60% no kopējā darbu zaudējušo cilvēku skaita. Miljoniem cilvēku darbu zaudēs arī būvniecības nozarē.

Citas nozares, kas ir paaugstināta riska zonā, ir pakalpojumi, kas saistīti ar vidi un dabu, atkritumu savākšana, ārkārtas dienestu darbs, transporta un tūrisma nozares, kā arī sports un dažāda veida industriālais darbs.

“Karstuma stresa radītā ietekme uz produktivitāti ir ļoti nopietnas klimata pārmaiņu sekas, kas nopietni ietekmēs ekonomiku un turpinās graut pasauli arī esošajā veidā – ar floras un faunas izmiršanu un arvien pieaugošajiem jūras līmeņiem,” norāda viena no pētījuma autorēm Ketrīna Sageta.

Tāpat pētījumā ir sniegts detalizēts novērtējums par to, kā klimata pārmaiņu ietekmē mainīsies situācija dažādos pasaules reģioni, proti, Āfrikā, Amerikā, Arābu valstīs, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Eiropā un Vidusāzijā.

“Mēs varam gaidīt vēl lielāku nevienlīdzību starp valstīm ar zemiem un augstiem ienākumiem, kā arī darba apstākļu pasliktināšanos sociāli visneaizsargātākajām personām. Tāpat jāņem vērā arī cilvēku pārvietošana uz vietām, kur nav tik slikti klimatiskie apstākļi," sacīja Sageta.

Pētījumā teikts, ka ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra, kas skar nabadzīgākas valstis, ietekmēs ļoti nesamērīgi, jo nabadzīgākām ekonomikām ir mazāk resursu, lai spētu tikt galā ar milzīgo karstumu.

Tādējādi ārkārtējais karstums un klimata pārmaiņas pastiprinās esošo ekonomisko nevienlīdzību visā pasaulē. Tas arī ievērojami palielinās migrācijas plūsmas, jo cilvēki bēgs no arvien sliktākajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Pētījumā teikts, ka “ekonomiskā, sociālā un veselības aprūpe mainīsies līdz ar klimata pārmaiņām, jo šīm nozarēm būs grūtāk nodrošināt attīstību un panākt, lai visā pasaulē uzlabotos dzīves apstākļi”.

“Lai pielāgotos šai jaunajai realitātei, steidzami ir vajadzīgi dažādi pasākumi, ko jāīsteno attiecīgi valstu valdībām, darba devējiem un darba ņēmējiem, lai panāktu sociāli visneaizsargātāko personu aizsardzību,” pauž Sageta.

Viņa pauž, ka nākotnē ir nepieciešamas lielas strukturālas reformas ekonomikām, kas balstās uz zemkopību, lai darbs tiktu organizēts tā, lai cilvēkiem nebūtu jāstrādā ļoti sarežģītos apstākļos. To var izdarīt, liekot lietā dažādas tehnoloģiskās inovācijas, kā arī mainot tradicionālo darba organizāciju.

Uz augšu