Ko mākslīgais intelekts var mācīties no dabas

Karīne Bonnevāla

FOTO: publicitātes

4. jūlijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar mākslīgā intelekta celmlauža un datorzinātnieka Luka Stīla (Luc Steels) publisko lekciju “Kā daba ietekmē mākslīgā intelekta attīstību” tiks atklāts šī gada RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Zaļš / Atmaskots”.

Festivāla atklāšanas publisko lekciju ievadā RIXC festivāla kuratori – Raitis Šmits, Rasa Šmite un Jenss Hauzers (Jens Hauser) iepazīstinās ar savu redzējumu par “zaļo” – kā krāsu, bioloģisku parādību, fizikālu materiālu, tehnoloģisku mediju, semantisku konstrukciju un ideoloģiju. Tomēr festivāla atklāšanas programmā uzsvars tiks likts uz vēl kādas negaidītas “zaļā” šķautnes atklāšanu – saiknes starp “dabas” un “mākslīgā intelekta" meklējumiem, kā arī cilvēka un citu sugu savstarpājās komunikācijas eksperimentiem manifestējot jaunās eko-feminisma teorijas mākslā.

Kā daba kalpo par ierosmes avotu mākslīgā intelekta attīstībā, savā lekcijā iepazīstinās RIXC Festivāla atklāšanas programmas īpašais viesis – zinātnieks Luks Stīls.

Beļģu izcelsmes datorzinātnieks Luks Stīls ir viens no mākslīgā intelekta (AI) pionieriem, 70. gados studējis datorzinātnes ar specializāciju "mākslīgais intelekts" Masačūsetas Tehnoloģiju institūtā, 1993. gadā dibinājis Sony datorzinātņu laboratoriju Parīzē. Luks Stīls ir arī Flāmu Karaliskās Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu akadēmijas biedrs un šobrīd ir pētnieks Evolocionārās Bioloģijas institūtā Barselonā.

Lekcijā Luks Stīls diskutēs par mākslīgo intelektu, kas tik plaši šobrīd tiek apspriests medijos, kā statistiskas datormācīšanās tehnoloģiju, kura aptver vien nelielu daļu no tā, kā spēj evolucionēt daba.

Dabā organismiem piemīt apbrīnojamas adaptācijas spējas, savukārt mums, cilvēkiem, piemīt unikālas prasmes mācīties, izmantot valodu un veikt secinājumus. Zinātnieks iepazīstinās ar savu vīziju, ko noderīgu mēs varētu mācīties no dabas procesiem, aplūkojot tādus principus kā pašorganizācija, atlase un citi.

Pretstatā Lūka Stīla redzējumam par dabu un tās procesu izmantošanu mākslīgā intelekta attīstībā, atklāšanas lekciju programmā savu atšķirīgu skatījumu sniegs arī festivāla izstādes “Zaļš” māksliniece Karīne Bonnevāla (Karine Bonnevale) no Francijas. Karīni Bonnevālu arī fascinē dabas procesi, īpaši tādi kā instinkti, kas gadsimtu gaitā ļāvuši rast izpausmi cilvēku saiknei ar apkārtējo pasauli. Savos darbos māksliniece tiecas radīt intimitāti mūsu saskarsmē ar dabu, un atklāt eko-feministisko redzējumu par cilvēku komunikāciju ar “ne-cilvēku” pasauli. Sadarbībā ar biologiem un zinātniekiem māksliniece veido projektus, kuros apvienota pētniecība un jaunu sajūtu radīšana starp augiem un augu apkārtējo vidi. Kā mums attīstīt empātiju pret to, kas nav cilvēks? Karīnes Bonnevālas darbībā centrāla ir augu “citādība”, kā arī kompleksa un zinātniska mijiedarbība cilvēku un augu starpā.

Luka Stīls

FOTO: publicitātes

Festivāla atklāšanas programmas noslēgumā 4. jūlijā plkst. 19.30 Latvijas Mākslas akadēmijas korpusā K-2 notiks eksperimentālas audiovizuālas mākslas un elektroniskās mūzikas performances. Performanču programmā – Florāns di Bartolo (Florent di Bartolo) no Francijas uzstāsies ar “dzīvo” algoritmisko skaņas un gaismas performanci, kas tapusi šopavasar RIXC “EMAP programmas” rezidenču laikā Rīgā; komponists Platons Buravickis atskaņos savu konceptuālo skaņdarbu “Betonika”, un topošais mūziķis Lauris Dāris Šmits spēlēs savas emocionālās klavierkompozīcijas minimālisma stilā, kā arī improvizācijas par Filipa Glāsa etīdēm.

Uz RIXC festivāla atklāšanas lekciju programmu 4. jūlijā plkst.17.00, ir iespējas iegādāties biļetes Biļešu paradīzē internetā.

Ar šo biļeti var arī apmeklēt bez papildus maksas gan ievadlekcijas plkst. 15.00 turpat Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gan plkst. 19.30 atklāšanas performances Latvijas Mākslas akadēmijā K-2 korpusā.

Turpmākajās RIXC festivāla konferences dienās, kur kopumā uzstāsies vairāk kā 60 ārvalstu lektori un mākslinieki no 30 pasaules valstīm, un kas notiks 5. jūlijā un 6. jūlijā, interesenti varēs iegādāties biļetes uz vietas konferences reģistratūrā; biļetes būs pieejamas  arī uz atsevišķām sesijām.

Jans-Peters E.R. Zonntāgs (DE), GAMMAvert, Kitchen Gallery, Ņujorka, 2006

FOTO: Autora foto

Savukārt RIXC festivāla noslēgumā – 6. jūlijā no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00 ekoloģiskās teorijas praksē varēs pieredzēt Latvijas Mākslas akadēmijas dārzā, izstādē “Sajūtu dārzs”. Izstādē piedalīsies jaunie mākslinieki no Latvijas un Vācijas –  Isabella Münnich, Vannessa Bosh, Christopher von Frankenberg, Janis Zeckai, Paula Vītola, Ieva Vīksne, Ivo Tauriņš un Milda Ziemane, kas ir radījuši imersīvus, virtuālus un skaniskus mākslas darbus, kombinējot mākslīgo ar dabisko, zinātnisko ar emocionālo, saprātīgo ar intuitīvo.

Ieeja uz festivāla noslēgumu – bez maksas.

Uz augšu