Zaļie jumti: Singapūrā uzsāk braucošo mauriņu kampaņu

FOTO: Facebook/NParks

Pieaugot pilsētu blīvumam, bieži vien tiek upurēta zaļā zona, proti, pasaules lielākās metropoles ik gadu sastopas izteiktu dabas tuvuma trūkumu. Nav noslēpums, ka zaļumi un augi spēj ietekmēt iedzīvotājus gan mentāli, gan fiziski, tāpēc pilsētplānotāji ir spiesti meklēt alternatīvas metodes, kā "pabarot" iedzīvotāju nepieciešamību pēc zaļajām zonām. Nupat Singapūrā ir tapis neparasts projekts "dārzs kustībā", kas samazina sabiedriskā transporta radīto piesārņojumu un uzlabo pilsētas gaisa kvalitāti.  

Singapūra ir viena no lielākajām pasaules metropolēm, kas pastiprināti piedomā pie ekoloģijas un zaļākiem pilsētplānošanas principiem. Jau kopš šīs vasaras sākuma, Singapūras pašvaldība ir spērusi jaunu un radikālu soli ekoloģiskas pilsētas virzienā - tagad to desmit sabiedriskā transporta jumtus klāj dārzi. 

Neparastais projekts ar nosaukumu "Dārzi kustībā" tika uzsākti Singapūras dārzu festivāla ietvaros - autobusu jumtu dārzu konceptu uzsāka kāds vietējais uzņēmums "GWS Living Art", kas specializējas zaļās enerģijas integrēšanā modernajās konstrukcijās. Uzņēmums apgalvo, ka zaļie jumti ir ekonomisks un ekoloģisks rīks, kā samazināt izmaksas un degvielu uz autobusu atdzesēšanu.

Augu jumti ir kā dabisks līdzeklis, kas neļauj autobusu jumtiem uzkarst, kā rezultātā tos nav nepieciešams atdzesēt. Vadoties pēc Mičiganas universitātes pētījuma, zaļie jumti ir laba alternatīva kondicionieriem - šādā veidā pilsētas var manāmi samazināt to radītās izplūdes gāzes un padarīt pilsētas zaļas burtiskā nozīmē, proti, paplašinot zaļās zonas. Savukārt Viskonsinas universitātes pētījums pierāda, ka augi spēj "atvēsināt" veselas pilsētas ar iztvaikotā gaisa palīdzību, kā arī lapām, kas aizēno daļu no pilsētas betona džungļu virsmām. 

Uz autobusu jumtiem ir izklāts materiāls ar nosaukumu "Gaiamat" - vācu biotehnologu radīta izklājama augsne jeb biotekstils. Savādais materiāls ir īpaši viegls, izturīgs un ilgtspējīgs augsnes aizstājējs, tāpēc tas nenoslogo autobusu jumtu ar lieku svaru. Augi materiālā noturas ar saknēm, kas iepītas materiāla šķiedrās. 

Projekts "Dārzs kustībā" ir trīs mēnešu garš pilotprojekts, kurā tiks noskaidrots, vai patiešām autobusi spēj samazināt temperatūru autobusos un mazināt degvielas patēriņu. Ja projekts pierādīs savu efektivitāti, šādu principu varēs izmantot arī citviet kā metodi globālās sasilšanas draudu mazināšanai. 

Uz augšu