Pabriks: Leiena labi saprot Baltijas valstu ģeopolitiku un vajadzības (1)

Ministrs uzskata, ka Leiena kā EK prezidente izprastu Baltijas valstu vajadzības krietni labāk nekā iepriekšējie EK prezidenti. Pabriks piebilda, ka drošības jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no aktuālākajām tēmām Eiropā.

Ministrs arī norādīja, ka viņš pēdējā laikā ir labi iepazinis Leienu, kura arī nesen viesojās Latvijā.

Raksturojot Leienu, Pabriks pauda, ka viņa ir uzņēmīga politiķe, kas nebaidās no atbildības un lēmumu pieņemšanas. Pabriks arī izteica pieņēmumu, ka tieši tas ir bijis viens iemesliem, kāpēc prezidenta nominēšana aizkavējās, proti, politiķi meklējuši kompromisa kandidātu - tādu politiķi, kurš nekonkurētu ar valstu vadītājiem.

Attiecīgi ministrs norādīja, ka Leienas nominācija Latvijai ir izdevīga gan no personīgo attiecību, gan izpratnes viedokļa.

Ar iespējamo Eiropas Komisijas prezidenti, pārrunājot Baltijas drošību Vācijas militārās lidmašīnas “vēderā”, pārlidojuma laikā. pic.twitter.com/CCifr9OhnT

— Artis Pabriks (@Pabriks) July 3, 2019

Kā ziņots, dalībvalstu līderi uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Eiropadomes prezidents būs Beļģijas premjerministrs Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas parlamentā (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.

Saskaņā ar panākto vienošanos uz ES ārlietu dienesta vadītāju amatu izvirzīts sociālistu pārstāvis un pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.

Savukārt Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektore Lagarda izvirzīta uz ECB vadītāja amatu.