Latviešu mūziķis Kriss Noa (Chris Noah) jeb 24 gadus vecais Krists Indrišonoks jau paspējis iekarot pašmāju klausītāju sirdis ar tādiem hitiem kā "River", "Fall Through", "Inside Out", "You" un "Spark", taču tas ir tikai sākums. Intervijā ar TVNET jauneklis pastāstīja, ka jau šī gada noslēgumā nāks klajā ar minialbumu, kas varētu būt viņa līdz šim labākais veikums.

Kāpēc izvēlējies tev tieši šādu skatuves vārdu?

Chris (Kriss) ir no mana vārda Krists, bet Noah... uzvārdu Indrišonoks daudzi nav varējuši pareizi izrunāt un uzrakstīt, piemēram, uz diplomiem. Pusaudžu gados trešdaļai vai pusei bija uzrakstīts nepareizi. Indrišons, Indrišņaks, Indrišonovs – ar visādām kļūdām. Ja jau latvieši nevar, tad kur nu ārzemnieki. Ar Noah bija tā, ka man šis vārds patika vizuāli tas palika prātā, klausoties dziesmu ar šādu nosaukumu.

Kad es biju ierakstījis pirmo dziesmu un vajadzēja izvēlēties skatuves vārdu, tad arī to izdarīju, nepiešķirot visam kādu dziļu nozīmi.

Izskatīju vairākus variantus, kas izskatās labi un ir īsi, izvēlējos šo. Esmu diezgan apmierināts ar izvēli, un vai šobrīd būtu izvēlējies ko citu, ir grūti teikt - iespējams.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Atņemu bagātajiem, atdodu nabagajiem

A post shared by Chris Noah (@chrisnoahmusic) on

Kaut ko latviskāku vai arī tikpat ārzemniecisku?

Laikam jau tāpat kaut ko anglisku. Sākumā, radot mūziku, man nebija ekspektāciju, ka sākšu skanēt radio... varbūt tāpēc arī tā izvēle bija tik viegla. Nebija tāda doma, ka tūlīt iešu kalnus gāzt.

Bet tev sanāk! Esi dzirdams gan radio, gan iekļauts ārzemju “Youtube” un “Spotify” dziesmu listēs.

Ir sanācis. [smejas] Kad man bija kādi 15 gadi, es teicu, ka ar mūziku nekad negribēšu nodarboties. Ap 18 jau sāku niekoties ar mūziku. Ar laiku sapratu, kas ir kas, kurš žanrs man ir tuvāks, kas man pašam patīk, kā rakstīt un sāku pievērst lielāku uzmanību tekstiem – kas izklausās banāli, kas nē un par ko vispār ir dziesma.

Tava lielā aizraušanās dzīvē savulaik bijusi sports, nevis mūzika.

Iestājos mūzikas skolā sešos gados, paralēli tam sāku spēlēt basketbolu, un vienpadsmit gados pabeidzu mūzikas skolu, tikai tāpēc, ka ģimene teica, ka to vajadzētu izdarīt. Negribēju, besīja, vairākas reizes jau biju uz izstāšanās robežas, bet labi, ka mani piespieda. Paldies vecākiem par to. Es biju ļoti aizrāvies ar sportu – basketbols, vieglatlētika, tad pārgāju uz hokeju.

Izaugu un sapratu, ka tomēr nebūšu profesionāls hokejists. Ap to laiku manā dzīvē atkal parādījās interese par mūziku. Jau citā šķautnē.

Kas tevi pamudināja atgriezties pie mūzikas?

Neviens nepamudināja, man vienkārši bija paveicies ar iespējām, kas pieejamas, jo tētim ir ierakstu studija – mums ir visai muzikāla ģimene. Tā bija manis paša iniciatīva kaut ko darīt un mēģināt. Man liekas, ka vislielākais pārsteigums bija tieši manam tētim, ka galu galā esmu mūziķis. Vēl aizvien ģimenes draugi nespēj noticēt – lai nu kurš, bet no Krista to negaidījām. Nu tā dzīve iegriezās. Nav jau tā, ka man sports vairāk nepatīk! Vienkārši šobrīd lielākā uzmanība ir vērsta uz mūziku, kas vienlaicīgi ir arī iztikas pelnīšanas veids un lieta, kas mani piepilda.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

6

A post shared by Chris Noah (@chrisnoahmusic) on

Daudziem pašmāju mūziķiem ir arī pamatdarbs, kas kalpo kā viņu primārais iztikas avots. Kā ir ar tevi?

Es pusotru gadu strādāju sabiedrisko attiecību aģentūrā, bet aizgāju pirms kāda gada. Tagad pelnu ar mūziku un ar bērnības draugu ražojam zeķes “Karma Sock”, vēl arī Olaines novadā esam atvēruši veikparku "Owake" - tas ir mans jaunais hobijs un aizraušanās. Man ļoti patīk ekstrēmie sporta veidi un šis ir viens no tiem. Mūzika gan ir primārais fokuss un man ir svarīgi šādi izpausties, tas man patīk un uzskatu, ka ļoti liela privilēģija ir tā, ka ar to var arī nopelnīt. Protams, māksliniekam ir forši teikt, ka neinteresē nauda, bet man tā nav.

Es tiešām izbaudu radīšanas procesu un daru to, kas man patīk, nedomājot par komerciālo pusi radīšanas procesā, bet, kad dziesma ir jāizdod, tad gribu izdarīt maksimāli daudz, lai tā sasniegtu lielāku auditoriju un galu galā es varētu arī turpināt attīstīties. Nekas mūsdienās jau īsti nav par velti.

Tu lielu auditoriju sasniedzi arī esot iesildošais mākslinieks dziedātāju LP un Toma Odela koncertos Latvijā.

Gāja labi. Man par laimi nav tā, ka pārņem milzīgs uztraukums pirms koncertiem. Ar LP bija sarežģījumi, jo man šo iespēju piedāvāja teju pēdējā brīdī. Un puse no grupas arī pēkšņi netika, vajadzēja ļoti ātri atrast aizvietotājus, kas lielā ātrumā iemācās nepieciešamās partijas. Kad viņa nospēlēja, pateica paldies par iesildīšanu, atcerējās manu vārdu... tādas mazas niansītes, bet ļoti patīkami. Ar Odelu gan laicīgi zināju par uzstāšanos, bijām kārtīgi sagatavojušies. Smieklīgi, ka taisījāmies spēlēt pēdējo dziesmu, bet mums jau rāda, ka vairs nav laika – nu labi, tomēr nespēlēsim. [smejas] Parādījām labu sniegumu, biju gandarīts. Man pašam Toms Odels gan ir lielāka muzikālā autoritāte, nekā LP, jo esmu viņa mūzikas fans – daudz esmu klausījies viņa debijas albumu. Mani pat šad tad dēvējuši par latviešu Tomu Odelu, laikam jau izskata un mūzikas žanra dēļ.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2018 has been good in a lot of ways. I’ve recorded songs that I’m really proud of, worked with musicians that I look up to and focused on things that I enjoy doing. Time moves incredibly fast and thats kind of scary, but I can’t wait to see what the 2019 holds. See you all next year

A post shared by Chris Noah (@chrisnoahmusic) on

Šovasar uz lielas skatuves mēs tevi redzēsim festivālā “Summer Sound”!

Uzspēlēsim arī kādu vēl nedzirdētu dziesmu no minialbuma, kurš jau ir praktiski ierakstīts. Centīsimies iekustināt publiku un sniegt pēc iespējas kvalitatīvāku koncertu. Būs forši!

Kā tava pazīstamā tēta, mūziķa, komponista un producenta Valda Indrišonoka daiļrade ir ietekmējusi tevi?

Varbūt minimāli ir, bet vairāk gan laikam viņa muzikālā gaume, man uzaugot – klausījāmies tikai ārzemju mūziku, piemēram, “U2”, “The Beatles”, Ēriku Kleptonu. Tēvs arī mani pusaudža vecumā iepazīstināja ar Džona Meijera mūziku un kopš tā laika esmu liels fans.

Vai tēvam patīk tava mūzika?

Daudz viņš nekomentē, bet palīdzēja ierakstīt pirmās dziesmas, miksēja un māsterēja. Par to liels paldies viņam! Viņš ļauj man izpausties. Viņam ir savs žanrs, sava paaudze, savi varoņi, bet man savi.

Kā tu tik labi izklausies angliski? Kad pirmo reizi tavu mūziku dzirdēju radio, nodomāju, ka atkal kāda jauna ārzemju popzvaigzne parādījusies.

Nemāku pateikt, kāpēc tas tā. Neesmu bijis ne Anglijā, ne Amerikā, bet toties man vidusskolā ļoti patika angļu valodas stundas. Vēl arī, kā jau minēju, kopš bērnības klausos mūziku angļu valodā, mācījos no tā. Kad biju maziņš, mani sūtīja uz nometnēm, kurās bija arī bērni no Amerikas, varbūt tas ir viens iemesls. Man tas kaut kā dabīgi izveidojās – apstākļu sakritība! Pēdējā laikā strādāju ar angļu producentu Kristoferu Harisu, ar kuru mums izveidojušās labas attiecības. Viņš lido pie manis uz Latviju un pirms ierakstiem vai ieraksta laikā arī pārlasa vārdus, bieži vien liek palabot šo to. Kad dziedu, arī palīdz ar pareizo izrunu.

Teici, ka gaidāmi jaunumi. Kad nāks klajā tavs EP jeb minialbums?

Tas ir praktiski ierakstīts, notiek pēcapstrādes process. Tas varētu būt labākais, ko es līdz šim esmu izdarījis. Skatos, kā varētu to izdot arī ārpus Latvijas, ar nopietnāku kampaņu un mārketinga stratēģiju. Bet provizoriski varētu teikt, ka jaunais materiāls varētu tikt izdots rudenī.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Can’t wait for the summer

A post shared by Chris Noah (@chrisnoahmusic) on

Vai plāno dziedāt arī latviski?

Man jau pašam savā ziņā gribas dziedāt latviski, tomēr dzimtā valoda ir dzimtā valoda – tu to jūti un tad arī tekstu rakstīšana ir citāda. Bet es teiktu, ka jāskatās, kas notiks pēc jaunā materiāla izdošanas - tad domāsim.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Elza Jēkabsone. 

FOTO: #SIF_MAF2019