SPRK apstiprina metodiku, pēc kā tiks aprēķināti dabasgāzes pārvades tarifi vienotajam tirgum

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Zane Bitere / LETA

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi “Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku” jaunā redakcijā. Izmaiņas attiecas uz to, kādā veidā dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram aprēķināt pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus, lai nodrošinātu vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas dabasgāzes tirgus izveidi no 2020. gada. Vienlaikus metodikā iestrādāti regulēšanas elementi, lai sekmētu sistēmas operatora darbības efektivitāti.

Kā portāls TVNET uzzināja SPRK, metodika sagatavota, ņemot vērā Reģionālā dabasgāzes tirgus attīstības plānu, kā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz dabasgāzes pārvades pakalpojumiem un to tarifu noteikšanas principiem. Tāpat tajā ietvertas prasības attiecībā uz noteikumiem par ieejas-izejas sistēmām, kas aptver vairākas dalībvalstis, kurās darbojas vairāki dabasgāzes pārvades sistēmas operatori.

2018. gada 14. novembrī Somijas, Igaunijas un Latvijas regulatīvās iestādes parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību un koordinētu darbību, veidojot Somijas, Igaunijas un Latvijas vienoto dabasgāzes tirgu.

Līdz ar to visām iesaistītajām pusēm ir jānodrošina nepieciešamais regulējums, lai, sākot no 2020. gada, tas varētu uzsākt savu darbību. Vienotais dabasgāzes tirgus stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, veicinās dabasgāzes tirdzniecības konkurenci, sekmēs reģiona infrastruktūras, t.sk. Latvijas pazemes dabasgāzes krātuves efektīvāku izmantošanu, kas, savukārt, rezultēsies konkurētspējīgākās dabasgāzes cenās.

Regulators, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Valsts kontroles ieteikumus, metodikā iestrādājis stimulējošās regulācijas elementus, lai veicinātu dabasgāzes pārvades sistēmas operatora efektīvāku darbību.

Viens no tiem ir izmaksu efektivitātes koeficients, kas stimulē sistēmas operatoram samazināt darbības izmaksas, tādējādi ļaujot lietotājiem par pakalpojumu maksāt mazāk.

Lai veicinātu un radītu prognozējamāku un pārskatāmāku darbības vidi, metodikā noteikts, ka regulatīvā perioda un tarifu perioda ilgums ir trīs gadi un regulators līdz katra regulatīvā perioda sākuma gada 15. janvārim var pieņemt lēmumu par citu regulatīvā perioda vai tarifu perioda ilgumu.

Pirms grozījumu apstiprināšanas, regulators konsultējās arī ar tirgus dalībniekiem, aicinot viņus sniegt savus priekšlikumus. Publiskās konsultācijas laikā savu viedokli pauda AS “Conexus Baltic Grid”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls”, AS “GASO”. Kopumā saņemti 19 priekšlikumi, no kuriem 11 – ņemti vērā, 2 – daļēji ņemti vērā un 6 – nav ņemti vērā.

Atbilstoši vērā ņemtajiem priekšlikumiem, regulators veicis izmaiņas metodikas redakcijā. Kopumā izmaiņas salīdzinājumā ar publiski konsultēto metodikas redakciju saistāmas ar normu precizēšanu, tādējādi skaidrāk nosakot regulējuma piemērošanu. Veiktās izmaiņas nemaina metodiku pēc būtības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu