Baltija - Rietumeiropā nolietoto automobiļu citadele? (20)

Tiek vēstīts, ka Norvēģijā stingrāki ierobežojumi un aizliegumi automašīnām ar dīzeļa un benzīna dzinējiem spēkā stāsies 2025. gadā; Vācijā, Šveicē un Nīderlandē – 2030. gadā, savukārt Anglijā, Skotijā, Īrijā un Francijā – 2040. gadā.

Baltijas valstīm, tostarp arī Igaunijai, plānu aizliegt vecos automobiļus nav.

“Igaunijai nav konkrēta plāna. Tomēr mūsu mērķis ir samazināt apkārtējās vides piesārņojumu, ko izraisa transports,” intervijā Igaunijas Radio sacīja Vides departamenta vecākais speciālists Heiko Heiturs.

Ierobežot dīzeļdzinēju automobiļu izmantošanu var arī vietējās pašvaldības. Kā Igaunijas Radio izdevās noskaidrot Tallinas pilsētas pašvaldībā, tad Igaunijas galvaspilsētā netiek plānoti ierobežojumi vai aizliegumi pret automašīnām ar dīzeļdzinējiem.

Tomēr, ņemot vērā ierobežojumus Rietumeiropā, pastāv jaunas bažas – uz Baltijas valstīm, kā arī citiem reģioniem Eiropas austrumos varētu pastiprināties veco automašīnu plūsma.

Tā, piemēram, Igaunijas automobiļu un apkalpošanas uzņēmumu savienības izpilddirektors Arno Sillats uzskata, ka aizliegumi Rietumeiropā ievērojami pasliktinās autoparka kvalitāti Austrumeiropā un Baltijas valstīs.

Veco dīzeļa automašīnu eksports uz Austrumeiropu notiek jau pašlaik, jo šīs mašīnas ir salīdzinoši lētas. Papildus tam, Baltijas valstis ļauj šādas automašīnas izmantot, taču, atkarībā no CO2 izmešiem, ir jāmaksā nodoklis.

“Mēs no savas puses uzņemamies CO2 izmešus, kā arī vecās riepas un daudz ko citu. Tas, savukārt, ļoti negatīvi ietekmē mūsu automobiļu tirgu, un nekas arī netiek plānots, lai šo [lietoto dīzeļdzinēju automašīnu] plūsmu apturētu vai vismaz samazinātu,” pauž Sillats.

Ja agrāk lietoto auto tirgū pārdošanā bija vienlīdzīgs skaits ar automašīnām, kuras darbina benzīna un dīzeļa dzinēji, tad tagad procentuālā attiecība ir kļuvusi par labu dīzeļa automašīnām.

“Tas notiek tāpēc, ka lietotās automašīnas Eiropā ir ievērojami zaudējušas savu tirgus vērtību. Nākotnē Eiropas Savienības dalībvalstīm būs pienākums samazināt CO2 izmešu apjomu. Jā, vienām valstīm to izdosies izdarīt, jo veco automašīnu aizlieguma dēļ izmešu skaits samazināsies, taču pie mums – šie izmeši noteikti palielināsies,” saka Sillats.

Tā gan nav tikai Igaunijas un Baltijas valstu problēma – ar to nākas saskarties arī citur Austrumeiropā.

“Bulgārija šo jautājumu aktualizēja Eiropas Parlamentā, sakot aptuveni tā - “jūs mums sūtiet CO2 izmešu avotus, tajā pašā laikā jūs no mums pieprasiet izpildīt visas prasības saistībā ar CO2 izmešiem”,” piebilda Sillats.

Viņš arī piebilda, ka līdz ar vecajiem automobiļiem, kas piesārņo dabu, līdzi tiek saņemtas arī vecas riepas, kuru utilizēšana sagādā problēmas – Igaunijā nācies izveidot atsevišķu atkritumu poligonu, savukārt Latvijā pēdējā gada laikā bijuši vairāki lieli ugunsgrēki vietās, kur nelegāli uzglabātas vecās riepas.

“Ja mēs ievedam automašīnas, kas iepriekš lietotas gadu, divus, vai piecus – tas samazina mūsu autoparka vidējo vecumu. Ja mēs ievedam 15 gadus vecas automašīnas ar nezināmu nobraukumu, avārijas stāvoklī un ar vecām riepām – tā jau ir problēma,” spriež Sillats.

Savukārt vides ministra pārstāvis Heko Heiturs precizēja, ka Eiropas Savienības normas attiecībā uz CO2 izmešu daudzumu ir noteiktas nevis pret Eiropas bloka dalībvalstīm, bet gan automobiļu ražotājiem.

“Skaidrs, ka bagātākās valstīs tiek pirkti un lietoti jauni un ekonomiski automobiļi, bet vecās mašīnās nonāk nabadzīgākās valstīs, piemēram, Baltijā,” sacīja Heiturs. Pēc viņa teiktā, lai šis scenārijs mainītos, ir divi varianti. Viens no tiem – izpratnes palielināšana un veicināšana, kad valstīm būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, cik CO2 izmešus rada lietots automobilis. Otrais variants – nodokļi. Ja automašīna rada mazāk izmešus, tad tai nepieciešams noteikt zemāku reģistrācijas maksu, kā arī ar to saistītos nodokļus.

“Variants ar izpratnes veicināšanu varētu būt veiksmīgs, taču – kurš gan sekos līdzi CO2 izmešu līmenim? Un vēl jāatzīmē – cilvēkiem nereti vienkārši nav pietiekami daudz naudas, lai iegādātos automašīnu, kas rada mazāku piesārņojumu,” teica Heiturs.

Lai regulētu automobiļu importu Baltijā, visās trijās valstīs ir nepieciešams pieņemt politiskus lēmumus.

“Šobrīd Igaunijā un citur Baltijā nav konkrētu plānu, kas paredzētu veco dīzeļdzinēju automašīnu importu. Iespējams, nodokļu sistēmas maiņa varbūt ļautu ietekmēt patērētāju izvēli par labu ekoloģiskām automašīnām. Uzskatām, ka vispirms ir nepieciešams paaugstināt patērētāju informētību šajā sfērā. Tajā pašā laikā jāatceras arī par degvielas cenām, kas nav zemas. Taču kopumā atzīstami vērtējams fakts ir tas, ka pēdējo gadu laikā importētās mašīnas tomēr ir kļuvušas mazliet ekoloģiskākas, nekā agrāk,” sacīja Heiturs.