Horvātija ceturtdien iesniedza pieteikumu, lai pievienotos Eiropas valūtas kursa mehānismam II, kas eirozonas kandidātvalstīm paredz divus gadus piesaistīt savu nacionālo valūtu eiro, paziņoja Horvātijas centrālā banka.
Horvātija cer nākamā gada vidū pievienoties Eiropas valūtas kursa mehānismam II, bet valsts varētu ieviest eiro ne ātrāk kā pēc trim gadiem.
Nodomu vēstuli par pievienošanos mehānismam, kas nosūtīta eirozonas dalībvalstīm un Eiropas Savienības (ES) institūcijām, parakstījis Horvātijas finanšu ministrs Zdravko Maričs un centrālās bankas prezidents Boriss Vujčičs. Vēstulei pievienots reformu plāns, kuru valsts plāno īstenot pirms pievienošanās mehānismam, informēja centrālā banka.
Pieteikumu mehānismam iesniegt atļauj "būtiski uzlabojumi [valsts] makroekonomisko neatbilstību samazināšanā," teikts bankas paziņojumā.
"Ekonomikas atkopšanās, eksporta izaugsme, bezdarba kritums, nepārtraukti fiskālie pielāgojumi un spēcīgs ārējā parāda kritums ir samazinājis Horvātijas ekonomikas neaizsargātību," centrālā banka pamatoja.
2017.gadā tika izbeigta Eiropas Savienības pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra pret Horvātiju.
Līgumā ar ES institūcijām Horvātija apņēmusies īstenot reformas sešās jomās, lai uzlabotu publiskā sektora pārvaldību un samazinātu ekonomikas administratīvo un finanšu slogu, paziņoja Horvātijas centrālā banka.
Horvātija ES iestājās 2013.gadā, tās ekonomika joprojām ir vājākā blokā.
Aprīlī vidējā alga valstī bija 6434 kunas (870 eiro), bet bezdarba līmenis bija 8,5%.
Lai gan amatpersonas uzsver ieguvumus no eiro ieviešanas - 80% banku noguldījumu ir eiro un Horvātijas lielākās tirdzniecības partneres ir eirozonas valstis - sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Horvātijas iedzīvotāju domas nav viennozīmīgas, un atbalsts eiro ieviešanai svārstās 39-52% robežās.
Lai ieviestu eiro, ES valstīm vismaz divus gadus jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15% robežās no centrālā piesaistes kursa.
Lai iestātos eirozonā, ir jāizpilda arī tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
Eirozonā pašlaik ir 19 no 28 ES dalībvalstīm.