ANO nosoda Venecuēlu par lielo drošības operāciju laikā nogalināto skaitu

Elektrības un ūdens apgādes traucējumi Venecuēlā

FOTO: Reuters/AFP/AP/ScanPix

Drošības operāciju laikā Venecuēlā pēdējā pusotra gada laikā nogalināti nepilni 7000 cilvēku, ceturtdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), brīdinot, ka tik liels nogalināto skaits ir pielīdzināms eksekūcijai.

Jaunākajā ziņojumā ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta norādīja, ka Venecuēlas valdības dati liecina, ka kopš 2018.gada sākuma valsts drošības spēki konfrontācijās nogalinājuši vismaz 6856 cilvēkus.

Bačeleta atzina, ka tādu nogalināšanu bez tiesas lēmuma skaits ir "šokējoši liels".

Pērn par "pretošanos varasiestādēm" operāciju laikā nogalināti 5287 cilvēki, bet šogad līdz 19.maijam - 1569 cilvēki, liecina ANO ziņojums, kas balstīts uz Venecuēlas valdības iesniegtajiem datiem. Martā Venecuēlā uzturējās ANO tehniskā komanda.

ANO cilvēktiesību komisāre, kura pati Venecuēlu apmeklēja jūnijā, ziņojumā secināja, ka "ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka šīs nogalināšanas atbilst ārpustiesas eksekūcijai, ko veikuši drošības spēki".

Bačeleta ziņojumu piektdien prezentēs ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā.

Īpašu uzmanību ziņojumā viņa pievērsusi Venecuēlas policijas specvienībai (FAES), kuru līdzīgi kā citas drošības struktūras Venecuēlas varasiestādes "iespējams, izmanto sociālās kontroles politikas" īstenošanā.

Viņa aicināja Venecuēlu likvidēt FAES un nekavējoties izmeklēt nāves gadījumus, lai sauktu pie atbildības vainīgos un novērstu incidentu atkārtošanos.

Tāpat Bačeleta mudināja Venecuēlas valdību "ar starptautiskās sabiedrības atbalstu izveidot objektīvu un neatkarīgu nacionālo mehānismu, lai izmeklētu ārpustiesas eksekūciju drošības operāciju laikā, nodrošinātu likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un atlīdzināšanu upuriem".

Ceturtdien publiskotajā ziņojumā kritizēti arī citi cilvēktiesību pārkāpumi Venecuēlā, ko skārusi ekonomiskā krīze un politiskais strupceļš prezidenta Nikolasa Maduro un Nacionālās asamblejas līdera Huana Gvaido cīņas dēļ.

ANO cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumā secināts, ka ir pamats uzskatīt, ka Venecuēlā ir "smagi pārkāptas" iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās tiesības, tostarp tiesības uz pārtiku un veselību.

Tāpat, "padziļinoties ekonomikas krīzei, varasiestādes sākušas sociālās programmas izmantot diskriminējoši, balstoties uz politiskiem apsvērumiem, un kā sociālās kontroles instrumentu".

Ziņojumā arī atzīts, ka Venecuēlai noteiktās sankcijas nav vainojamas valsts problēmās, tomēr "pastiprina ekonomikas krīzi un līdz ar to arī humāno situāciju".

ANO cilvēktiesību komisāra birojs ziņojumā uzsvēris, ka Venecuēlas valdība pēdējo desmit gadu laikā, bet jo īpaši kopš 2016.gada ir īstenojusi stratēģiju, kuras mērķis ir "neitralizēt, apspiest un kriminalizēt politiskos pretiniekus un valdības kritiķus".

Ziņojumā arī norādīts uz virkni likumu, politiku un prakšu, kuras, biroja vērtējumā, "ierobežo demokrātisko telpu, likvidē institucionālo kontroli un līdzsvaru, kā arī pieļauj sistemātiskus smagus pārkāpumus".

ANO dati liecina, ka 31.maijā bez tiesas sprieduma apcietinājumā Venecuēlā atradās 793 cilvēki, bet līdz šim šogad 22 parlamenta deputātiem, tostarp Gvaido, ir atņemta deputāta tiesiskā imunitāte.

Gvaido, kas janvārī sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.

30.aprīlī Gvaido mēģināja rosināt militāru sacelšanos pret Maduro, taču neguva bruņoto spēku atbalstu.

Ar naftas resursiem bagātā valsts jau vairāk nekā četrus gadus ieslīgusi recesijā un tur valda hiperinflācija, kā rezultātā valstī trūkst pirmās nepieciešamības preču, piemēram, pārtikas un medikamentu. Miljoniem cilvēku emigrējuši, lai meklētu iespējas izdzīvot citās valstīs.

Uz augšu