Kad sāksies “mirušo” Ķemeru atdzimšana? Investīcijas būšot grandiozas!

FOTO: TVNET kolāža

Jau 30 gadus kādreiz slavenais Ķemeru kūrorts ir degradēta vide, nolaista “līdz kliņķim”. Pirms vairāk nekā gada Jūrmalas dome sabiedrību informēja par grandioziem “atdzimšanas” plāniem septiņu miljonu eiro apmērā, kas tiks realizēti triju gadu laikā. Tomēr pagaidām Ķemeru centrā nekāda rosība, kas liecinātu par uzsāktiem projektiem, nav manāma. Jūrmalas domē sola, ka brīdis, kad Ķemeru tēls mainīsies nav aiz kalniem – jūlija beigās sāksies Ķemeru ūdenstorņa pārbūve, sekos autostāvvietu izbūve un Tūristu ielas atjaunošana.

Kopš 2017. gada oktobra, kad TVNET rakstīja par Ķemeru bēdīgo stāvokli, kādreizējā kūrorta centrs daudz nav mainījies – tie paši grausti un atstumtības sajūta. Šķiet, ka pilsētiņa atrodas tādā kā starta pozīcijā, gaidot pozitīvas pārmaiņas un daudzmiljonu investīcijas.

Nav šaubu, ka novārtā atstātajai teritorijai attīstības potenciāls ir milzīgs.

Kā norāda pašvaldība, Ķemeros tiks realizēti trīs projekti: tiks uzsākta Ķemeru ūdenstorņa pārbūve, izbūvētas autostāvvietas Emīla Dārziņa ielā 17 un atjaunots Tūristu ielas posms un skvērs Tūristu ielā 2A. “Ķemeru ūdenstornis pēc restaurācijas atgūs savu vēsturisko skatu torņa funkciju, tornī tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, interaktīva ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, kā arī mākslas galerija,” skaidro domē.

Vizualizācija Ķemeru ūdenstornim; autors: būvprojekta izstrādātājs “SIA Livland Group”.

FOTO: Publicitātes foto

Būvdarbu izpildei paredzēti desmit mēneši, darbus plānots uzsākt jūlija beigās.

Savukārt būvprojektu daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei un meža parka labiekārtošanai plānots pabeigt šā gada nogalē. Būvniecība sāksies 2020.gadā.

Iepriekš domē skaidroja, ka dabas tūrisma centrs Ķemeros iecerēts kā unikāls Jūrmalas «enkurobjekts», kura īstenošana palīdzēs atdzīvināt Ķemeru teritoriju.

Dabas tūrisma centra vizualizācija

FOTO: Publicitātes foto

Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs.

Pašvaldība cer, ka līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā.

FOTO: Publicitātes foto

Pagaidām gan gruvešos svilpo vējš un “tūrisma plūsmas” vietā pa nosacīto parku šļūc viena daži pļēguri. Desmit sanatoriju, poliklīnikas un pētniecības laboratorijas vietā ir pansionāts cilvēkiem ar atkarībām. Turklāt Rīgas dome pansionātā “Dzimtene” iemitinājusi sarežģītu kontingentu – bezspēcīgus cilvēkus ar invaliditāti, kuri ilgstoši nakšņojuši uz ielas, atgriezušies no ieslodzījuma vietām, sabojājuši veselību lietojot apreibinošas vielas.

Tāpēc pagaidām Ķemeri ir magnetizējoša vieta kontrasta cienītājiem ar bagātu fantāziju, kurus nevilina glancētās, “saķemmētās” tūrisma takas.

Provinciālo Ķemeru kūrorta drupās nav zudis 19. gadsimta aristokrātisma gars, ko nav spējuši izkliedēt ne padomju laiki, ne sekojošie pamestības gadi.

Ķemeru ziedu laiki bija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta pirmajā pusē. Tomēr arī padomju laikos te bija elitārs kūrorts. Vēsturiski par īsto Ķemeru kūrorta dzimšanas laiku uzskata 1838. gadu, kad te tika pabeigta pirmā valsts peldiestāde un no valsts kases tika iedalīta nauda parka izveidei. Turpmāk kūrorts attīstījās, iegūstot elitāru statusu.

1897. gadā Ķemerus apmeklēja jau 2000 peldu viesu.

Pirms piecdesmit gadiem vienīgajā Vissavienības nozīmes kūrortā Baltijā bija 10 sanatorijas, kurās strādāja vairāk nekā simts ārstu, kūrorta poliklīnikā bija īpašas sērūdeņu un dūņu vannu nodaļas.

Turpat Ķemeros tek savdabīgā Vēršupīte, ko ieskauj mitrie meži, bet līdzās atrodas dabas izglītības centrs „Meža māja” . Pašvaldība plāno pilnveidot mežaparka infrastruktūru, atjaunojot vēsturisko sasaisti starp Ķemeru sanatorijas kompleksu un Meža māju. Ķemeru mežaparka teritorijā ir paredzēts iekārtot takas un laipas, kuras ļaus iepazīt līdz šim apmeklētājiem nepieejamo Vēršupīti un tās krastu biotopus, kas atrodami dabiskā meža ielokā. Pastaigu taku un laipu tīkls, platformas, kas tiks izvietotas laipu malās, atpūtas un bērnu rotaļu vietas tiks veidotas tā, lai sniegtu iespēju vērot un izzināt dabu un tās mainību. Dabas resursu pieejamība palīdzēs iepazīt, izprast un līdz ar to arī rūpēties par vidi, aizsargāt biotopus un attīstīt Ķemeru apkaimi.

Uz augšu