Asociācija nosauc uzdevumus, kas jāpaveic nākamajai FKTK vadībai

Viņš norādīja, ka pašreiz Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas uzraudzību Latvijā veic vairāk nekā desmit uzraugi, no kuriem daudzi objektīvi ir ar mazu kapacitāti, pieredzi un tādējādi arī mazu spēju efektīvi pārvaldīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus. Tāpēc asociācija sagaida, ka, turpinot uzlabojumu ieviešanu finanšu sektorā, tiks mazināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas uzraudzības sadrumstalotība.

"Uzlabojumu ietvaros nepieciešams konsekventi turpināt aizsākto darbu pie sadarbības starp uzraudzības iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm informācijas apmaiņā un koordinētā darbībā apkarojot finanšu noziegumus. Finanšu iestādes apzinās, ka tām arī ir būtiska loma šajā darbā un ir pilnībā gatavas turpināt šo darbu veikt kopā ar partneriem valsts iestādēs, lai stiprinātu uzticamību Latvijas valstij," teica Brazovskis.

Viņš arī pauda pateicību atlūgumu iesniegušajam FKTK priekšsēdētājam Pēterim Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei par kopīgo darbu finanšu sektoram un visai valstij būtisku jautājumu risināšanā un nozares reputācijas stiprināšanā.

Kā ziņots, Putniņš un Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, aģentūrai LETA apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē. Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas.

Putniņu no 2012.gada 20.decembra bija FKTK priekšsēdētāja vietnieks, bet 2016.gada 11.februārī Saeima viņu iecēla FKTK priekšsēdētāja amatā. Razāni FKTK priekšsēdētāja vietnieces amatā saeima apstiprināja 2016.gada 27.oktobrī.

FKTK padomē darbu turpina Gvido Romeiko, Ludmila Vojevoda un Nora Dambure.

Finanšu ministram Reiram kopā ar Latvijas Bankas padomi tagad jāizvirza FKTK pagaidu vadītāji, kurus amatā jāieceļ Saeimai. Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA apstiprināja, ka, ievērojot likumu, Latvijas Bankas padome un finanšu ministrs šādu kandidātu virzīs.

Likums nosaka, ka gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību. Tuvākā Saeimas sēde paredzēta jau pirmdien.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 28.jūnijā izsludināja grozījumus FKTK likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī nosaka kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniecei par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Saskaņā ar grozījumiem Putniņam un Razānei par labprātīgu, laicīgu atkāpšanos no amata paredzēta vienreizēja kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

FKTK mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Putniņa mēnešalga ir 9000 eiro, bet Razānes - 7600 eiro. Līdz ar to gada gada mēnešalga Putniņam ir 108 000 eiro, bet Razānei - 91 200 eiro. Attiecīgi Putniņam izmaksājamā 80% kompensācija būtu 86 400 eiro, bet Razānei - 72 960 eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā jaunu pastāvīgu FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Likuma izmaiņas paredz, ka nākamo pastāvīgo FKTK padomes priekšsēdētāju amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima iecels amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.

Likuma izmaiņas ir daļa no valdības izsludinātās finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.