„Diemžēl mums ir jāatzīst, ka tehniskos jauninājumus kolēģi un kolēģes neapgūst tik dedzīgi, kā to vēlētos darba devējs”, intervijā ORF atzinis policijas arodbiedrības pārstāvis Hermans Grejlingers. Viņš norādījis, ka neizmantoti ir aptuveni 20% iegādāto ierīču. Daži policisti bažījas, ka „darba devējs pārāk daudz skatīsies, ko viņi dara”, bet citiem ir „bailes no tehniskā izaicinājuma”.
Šķēršļi viedtelefonu sekmīgai izmantošanai ir zināms trieciens plaši pieteiktajam mobilās komunikācijas projektam, kas Austrijas Iekšlietu ministrijai ļāva cerēt ieņemt šajā jomā vadošo vietu Eiropas valstu vidū. Policistu vajadzībām ir speciāli izveidotas vairākas viedtelefonu lietotnes, kas nodrošina pieslēgšanos svarīgām datu bāzēm, kā arī šifrētā veidā ļauj pārsūtīt notikuma vietas, vai aizdomās turamo personu foto attēlus. Līdz ar to jaunās tehnoloģijas ļautu lielāku skaitu kārtības sargu nosūtīti tieši patrulēšanai ielās un mazāk būtu vajadzīgi ierēdņi, kas lietas kārto, sēžot pie rakstāmgalda.
Šādām ērtībām ir arī zināmas izmaksas: trīs gadu līgums par iPhone tālruņu iegādi un attiecīgo servisu nodrošināšanu Austrijas Iekšlietu ministrijai tagad izmaksā €320 000 mēnesī.
Viedtelefonu izmantošana nesokas raiti par spīti dienesta instrukcijai, kas paredz, ka, uzsākot darbu, visiem policistiem ir pienākums attiecīgo viedtelefonu aktivizēt un vienmēr vadāt sev līdzi. Iekšlietu ministrijas vadība apgalvo, ka viedtelefonu atrašanās vieta tiek noteikta tikai konkrēti minētos gadījumos, piemēram, ja tālrunis ir nozagts vai pazaudēts. Jebkurā citā gadījumā tālruņa speciālās lietotnes vai ziņapmaiņas programmas nevar tikt izmantotas tā īpašnieka izsekošanai.
