Ko darīt, ja tevi pazemo slēgtā “WhatsApp” sarakstē?

FOTO: Publicitātes foto

Lai gan visvienkāršāk kibermobings ir pamanāms dažādos sociālajos tīklos, bieži apcelšana un draudīgu, aizskarošu ziņu saņemšana notiek arī e-pastos, mobilās aplikācijas “WhatsApp” individuālajās sarakstēs un grupu čatos, īsziņās un pat zvanos, secina Latvijas Drošāka interneta centrs.

Lielai daļai Latvijas bērnu un pusaudžu savstarpējā ikdienas komunikācija notiek mobilajās ierīcēs - “Instagram”, “Snapchat”, “Facebook”, dažādās video spēļu vietnēs un citviet. Tieši tur arī viņi saskaras ar emocionāliem pazemojumiem. Tomēr daudzi pieaugušie, pamanot kibermobingu, to ignorē, jo nezina, kā rīkoties, vai neapzinās problēmas sekas. Pieaugušo uzmanību uz pusaudžu komunikācijas sekām vērš mobilo sakaru operators BITE un Latvijas Drošāka interneta centrs iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros.

“Kibermobings jeb emocionālā pazemošana internetā ir vardarbības paveids, kas kļuvis aktuāls, attīstoties tehnoloģijām.

Digitālā pasaule nenovēršami turpinās attīstīties arī nākotnē, un ikvienam ir svarīgi, lai tajā dominē atbildība un drošība.

Tāpēc jāuzsver, ka internets ir kopīga rūpe - mēs visi esam atbildīgi par to, kas tur notiek. Pamanot kibermobingu, kas tiek vērsts pret jebkuru bērnu vai pusaudzi, ikvienam pieaugušajam ir jārīkojas, lai to novērstu. Arī tad, ja runa nav tikai par savu atvasi, jo, lai cik skaudri tas izklausītos, vienā brīdī no pasīva vērotāja ikviens var kļūt par upuri,” stāsta BITES mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

# Pamani kibermobingu!

Lai gan visvienkāršāk kibermobings ir pamanāms dažādos sociālajos tīklos, bieži apcelšana un draudīgu, aizskarošu ziņu saņemšana notiek arī e-pastos, mobilās aplikācijas “WhatsApp” individuālajās sarakstēs un grupu čatos, īsziņās un pat zvanos.

Kibermobingu pirmkārt var identificēt pēc tā izpausmēm. Piemēram, tās var būt bērnu pazemojošas fotogrāfijas un kompromitējoši video, zem kuriem parādās neglaimojoši komentāri. Tāpat tas var būt arī izveidots viltus profils, kas regulāri publicē aizvainojošu saturu.

Arī vienas personas izslēgšana no grupas čata, kurā turpinās viņa apsmiešana, un šantažējošu īsziņu saņemšana ir kibermobings.

Tā rezultātā krasi mainās upura uzvedība. Piemēram, bērns var izrādīt pēkšņu nepatiku pret mobilo ierīci vai ļoti emocionāli reaģēt, tiklīdz uz to pienāk jauna ziņa (sākt raudāt, dusmoties). Viņš var kļūt noslēgts, pārlieku emocionāls, sākt negatīvi izteikties par saviem vienaudžiem vai zaudēt interesi par hobijiem un citām nodarbēm, kas agrāk sagādāja prieku.

“To, ka kaut kas nav kārtībā, var pamanīt ne tikai konkrētā bērna vecāki, bet arī citi vecāki un pieaugušie – piemēram, ievērojot sava bērna skolasbiedra, pilnīgi nepazīstama pusaudža apcelšanu sociālajos tīklos vai uzzinot, ka atvases klasesbiedrs tiek aprunāts slēgtā “WhatsApp” sarakstē," saka Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska. 

Var pamanīt arī cita bērna emocijas un ārējās izmaiņas. Būtībā tas nozīmē paraudzīties plašāk uz to, kas notiek ne tikai ar tavu bērnu, bet arī ap viņu - ar citiem bērniem.

# Neignorē problēmu un rīkojies!

Kibermobings ir aktuāla problēma visu gadu, tas ir klātesošs arī starp bērniem vasaras nometnēs, dodoties atpūtas braucienos. Emocionālā pazemošana internetā bērniem un pusaudžiem ir ļoti nopietns pārdzīvojums. Ar to var saskarties ikviens no viņiem, tāpēc pieaugušie nekādā gadījumā nedrīkst noraudzīties notiekošajā klusējot.

Vispirms ir būtiski saglabāt pierādījumus – ekrānšāviņus, kas apstiprina notikušo. Uzreiz pēc tam ir svarīgi ziņot par notikušo Drossinternets.lv mājas lapas sadaļā “Ziņot”, kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt padomu un konsultēties, zvanot uz Uzticības tālruni 116111.

Tāpat ziņot par rupjiem komentāriem, aizskarošiem foto un video, kā arī viltus profiliem sociālajos tīklos var arī to administrācijai.

Redzot, ka kāds bērns tiek aizskarts internetā, pieaugušajiem par to ir jārunā savā starpā un jāinformē konkrētā bērna vecāki, citi tuvinieki, kuri var palīdzēt. Mācību gadā tie, kuri ar bērniem pavada vairāk laika, ir pedagogi, bet šobrīd vasarā tie ir, piemēram, sporta nodarbību treneri, nometņu vadītāji u.tml. Arī viņiem ir jāiesaistās.

# Dod svarīgus padomus ikdienā!

Lai preventīvi rūpētos par kibermobinga mazināšanu, ir būtiski izglītot atvases, piemēram, bērnam sākot lietot sociālos tīklus, pārrunāt to lietošanas noteikumus un riskus, ar kuriem tur var saskarties. Vecākiem svarīgi arī izsvērt, vai bērnam patiešām ir nepieciešams lietot sociālos tīklus, ja viņš nav sasniedzis vecumu, no kura tajos drīkst reģistrēties.

Piemēram, “WhatsApp” drīkst lietot no 16 gadu vecuma, bet “Instagram”, “Youtube”, “Snapchat” un “Facebook” – no 13 gadiem.

Lai neprovocētu pāridarītājus, pieaugušajiem jāskaidro bērniem, ka ikdienā ir jāseko līdzi tam, ko viņi publicē internetā vai sūta citiem. Piemēram, nedrīkst ievietot divdomīgas fotogrāfijas un video, pakļauties kāda aicinājumam sūtīt kailfoto, rakstīt otru aizvainojošus vai nomelnojošus komentārus un ziņas.

Tāpat pieaugušie var ikdienā dalīties ar vienkāršiem ieteikumiem, kas bērniem noderēs, sastopoties ar kibermobingu. Piemēram, mudināt neatbildēt pāridarītājam un ignorēt negācijas vai samulsināt varmāku, atbildot ar smieklīgiem un pozitīviem “emoji”. Tāpat agresors ir jābloķē un jāliedz viņam iespēja komentēt savā profilā sociālajos tīklos.

Uz augšu