Latvijas slavas mirklis Lietuvā

1. vieta muzikantu konkursā – Pīters Daugulis

FOTO: Kornelija Savilionytė

Latvijas pārstāvji – tautas muzikanti no Rēzeknes un dziedātājas no Rīgas - uzvar Starptautiskajā folkloras konkursā Lietuvā. Kauns, bet konkursā nepiedalās ne skatuviskās, ne tautas dejotāju grupas no Latvijas. Kādēļ?

Šonedēļ Latvijā notiek starptautisks skatuviskās dejas festivāls Sudmaliņas un tā ietvaros – deju konkurss. Pirms ienirstam Sudmaliņu konkursa kaislībās tepat, pakavēsimies Baltijas valstīs lielākajā folkloras un skatuves dejas konkursā, kas nupat notika Lietuvā.  Latviju Saules žiedas konkursā pārstāvēja kapela Dziga no Rēzeknes un folkloras kopa Karagod no Rīgas. Pirmo vietu muzikantu konkursā ieguva Pīters Daugulis no Rēzeknes, kapela Dziga savā kategorijā ieguva 2. vietu, bet ansamblis Karagod – trešo vietu. Latvijai tas ir teicams sniegums! Tikai ne mūsu dejotājiem, kuru vienkārši nebija. Kā tas var būt, ka valstī, kura lepojas ar lielāko dejotāju skaitu Deju svētkos (2018. gadā – 18 000 dejotāju) nav neviena, kas piedalītos konkursā, kurā ir ievērojamas naudas balvas? Skatuves dejas kategorijā līdz 1000 eiro, bet Lielā balva, kuru var saņemt jebkurš ansamblis, pat 1500.  Vai tiešām taisnība LNKC pārstāvei Gitai Lancerei, kura man teica, ka galvenais iemesls – braukt uz Lietuvu mūsu dejotājiem nav interesanti. Manuprāt, ir vēl otrs iemesls – mūsu skatuves dejotāju kolektīviem nav muzikantu, bet tādā starptautiskā konkursā bez muzikantiem nav ko rādīties, jo pat skatuviskās dejas kategorijā tur nedrīkst uzstāties ar fonogrammu. 

Bez muzikantiem dejotāji konkursā piedalīties nedrīkst!

Tātad skatuviskās dejas un tautas dejas konkursa noteikumi nepieļauj uzstāšanos ar skaņu ierakstu. Lietuvā uzvarēja dejotāji, kuru saspēle ar saviem muzikantiem bija ideāla. Piemēram poļu skatuviskās dejas ansamblis Jawor gan dejoja lieliski, gan tam bija lieliskas horeogrāfijas, gan priekšnesuma režija teicama, gan teicami tautas muzikanti. Rezultātā – 1. vieta.  Neredzēsim arī 1. vietas ieguvēju tautas dejas kategorijā – portugāļu tautas dejas kopu Monte Verde. Šie ansambļi diemžēl nebūs mūsu Sudmaliņās. Neredzēsim arī Lielās balvas (Grand Prix) ieguvējus – spāņu ansambli Don Sancho. Toties Sudmaliņu konkursā un koncertos baudīsim citu interesantu ansambli – Čīles Universitātes folkloras baletu, kas uz mūsu Sudmaliņām dodas tieši no Šauļiem, no festivāla Saules Žiedas skatuves. Nosaukums folkloras balets pie čīliešiem nozīmē to pašu, ko pie mums skatuviskā deja.  
 

Ballet Folklorico de la Universidad Austral de Chile

FOTO: Zigmas Ripinskas

Mums muzikantu neesamība ir, manuprāt, nacionāla līmeņa traģēdija. Diemžēl mūsu kultūras politika nav bijusi pietiekami tālredzīga, jo kapelas, par kuru trūkumu it kā nevar sūdzēties, nespēlē  pavadījumus skatuves horeogrāfijām deju kolektīviem. Vēl bēdīgāk, ka deju kolektīvi nedejo

2. vieta – Kapela "Dziga" no Rēzeknes.

FOTO: Dzigas arhīvs

tautas dejas, jo tautas dejas nav iekļautas deju svētkos. Jaunie tautas muzikanti, kuri izauguši pēdējos gados, spēlē ļoti labi gan tautas dejas, gan senākas un jaunākas sarīkojumu dejas. Apburtais loks. Daudz deju kolektīvu, aizvien vairāk jaunu muzikantu, bet satikties viņiem ļoti grūti. Izņēmumi ir ļoti reti, bet šis bija viens no tiem – kapela Dziga ir cieši saistīta ar deju kolektīvu Dziga. Iespējams, tādēļ viņu sniegums Saules žiedas konkursā bija tik pārliecinošs – godam nopelnīta 2. vieta un ievērojama prēmija. Pirmās vietas ieguvējs P. Daugulis ir vairākkārtējs mūsu nacionālā muzikantu konkursa uzvarētājs, savu muzicēšanu sācis Rēzeknes folkloras kopā Vīteri, bet kopai Karagod ir daudzgadīga dalības pieredze folkloras festivālos un šovos.

Lepnums par Latvijas panākumiem

Laikam vispriecīgākās par panākumiem bija Rīgas krievu folkloras kopas Karagod meitenes. Tūlīt pēc apbalvošanas, neskatīdamās uz lietus šaltīm, viņas lēca no prieka par to, ka tikušas ievērotas, pamanītas un novērtētas.

Kā mazākumtautību kolektīvam Karagodam piedalīties starptautiskā folkloras konkursā bija grūtāk nekā citiem. Interesanti, ka viņas dziedāja gan Latgalē pierakstītu krievu dziesmu, gan tolku bolsu latgaliski.

Starp citu, visas runā ļoti pareizā un tīrā latviešu valodā. Karagoda dziedājums konkursā un koncertos bija senatnīgi spēcīgs un kopā ar kustību savā varā paņemošs – tā par ansambļa sniegumu izteicās etnomuzikoloģe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja Loreta Sungailiene (Loreta Sungailienė).
 

3. vieta – Latvijas pārstāves "Karagod" no Rīgas

FOTO: Karagod arhīvs

Cik svarīgs ir folkloras konkurss?

Cik svarīgs mums ir folkloras konkurss un festivāls Saules žiedas, kas notiek kaimiņvalstī, bet tikai 120 kilometrus no Rīgas? Neuzsverot to, ka tas ir Baltijas valstīs lielākais folkloras notikums, kas vēriena ziņā ir pārāks gan par mūsu pirmo folkloras festivālu Pulkā eimu, pulkā teku, kas notiek no 1984. gada, gan par plašāk zināmo starptautisko festivālu Baltica, kas notiek pa kārtai katrā Baltijas valstī no 1987. gada, jāteic, ka tik plašā konkursā ir redzami virzieni, kādos darbojas daudzās valstīs tautas muzikanti, dziedātāji un, protams, dejotāji. Tomēr visi, neatkarīgi no valsts un kultūras, sacenšas pēc vienādiem noteikumiem savā kategorijā. Tas dod iespēju salīdzināt un novērtēt. Interesanti, ka tikai dejotājiem ir divas kategorijas, kur var sacensties ansamblī, bet nav solo dejas kategorijas. Muzikanti un dziedātāji sacenšas solo un mazās grupās bet dejotāji sacenšas tautas dejas kategorijā un skatuviskās dejas kategorijā.

Izziņai

Folkloras konkursi Latvijā notiek no 1996. gada, kad Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centrs sarīkoja pirmās nacionāla līmeņa folkloras sacensības – koklētāju konkursu ”Zelta kokles” un tautas dejas sacīksti “Vedam danci”. Žūrijā piedalījās arī kaimiņvalstu eksperti. No Latvijas šo pieredzi pārņēma lietuvieši un 2005. gadā sarīkoja pirmo starptautisko folkloras konkursu “Saules žiedas”. Diskusijas par to, vai folklora un konkurss ir saderīgas lietas, Latvijas skolotāju un folkloras speciālistu lokā notika gandrīz gadu un laikam nebeigsies nekad. Toreiz, 1996. gadā, uzvarēja konkursu piekritēju viedoklis. Tagad liekas, ka tur nav par ko strīdēties, skaidrs, ka konkursi attīsta daudzas prasmes, motivē jauniešus nodarboties ar tautas mūziku un deju. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tā vis nelikās. Saprotams bija un ir arī konkursu pretinieku viedoklis – konkursi var ieaudzināt paviršu attieksmi pret tradīciju, jo konkursanti apgūs tikai to repertuāru, ar ko piedalās sacensībās. Var arī gadīties, ka uzstāšanās notiek tikai slavas vai naudas prēmijas dēļ.

Vārds direktoriem

Folkloras konkursa-festivāla “Saules žiedas” direktors Zenons Ripinskis (Zenonas Ripinskis) un mākslinieciskais vadītājs Daris Daknis (Darius Daknys) sarunā uzsver, ka sākumā bijusi doma izveidot tādu festivālu, kas pievilktu gan vislabākos ārvalstu muzikantus un deju folkloras kopas, gan arī skatuves deju kolektīvus. Tagad tas ir izdevies, jo konkurss piesaista vislabākos no visas pasaules. Tas nodrošina skatītāju un mediju interesi, bet tas savukārt sponsorus, kas ļoti nepieciešami, jo visi koncerti un citas aktivitātes ir bez maksas. Festivāla-konkursa aktivitāšu skaitā ir arī tādi notikumi kā Lietuvas karaļa Mindauga kronēšanas dienas svētīšana, himnas kopīga dziedāšana, nakts tautas deju maratons pilsētas ielās un citi. “Saules Žiedas” galvenais rīkotājs ir Šauļu Universitātes Baltu centrs, ko vada Regīna Kvašīte (Regina Kvašyte), bet piesaistīto rīkotājorganizāciju skaits, ieskaitot Šauļu pilsētas pašvaldību, ir lielāks par desmit. Visi ir ieinteresēti, lai pilsētā notiktu tik plaši svētki. Kā festivāla dalībnieku pieņemšanā uzsvēra Šauļu mēra vietnieks Egidijs Eljošus (Egidijus Elijošius), šis festivāls ir kultūras dzinējspēks, kas kustina pilsētas un valsts dzīvi. Vai arī Sudmaliņas spēj kustināt mūsu pilsētu un valsts dzīvi? To jutīsim šonedēļ.

Ernests Spīčs, Dejas eksperts, Latvijas pārstāvis starptautiskajā “Saules Žiedas” konkursa žūrijā.

Uz augšu